Sveicināšana

Mani pārņem dīvaina sajūta, kad ieejot telpā, kurā ir nepazīstami cilvēki (īpaši sporta zālē), es saku ``labdien`` un lielākā daļa uz mani tikai nolūr. Apmēram - ko tā no manis grib. Vācijā jebkurā sabiedriskā vietā, ja cilvēki saskatās, viņi arī sasveicinās, uzsmaida viens otram. Vai tā mums būtu kāda padomju laika palieka, kas pārmantota - lai tikai neviens uz mani nepaskatās un kaut ko nepadomā???

inkypinky      :D...lasu SievieteMelnaa komentu un atcerejos brālēnu no laukiem,kad viņš bija(un es ar) pusaudzis,atbrauca pie mums ciemos,un mēs braucām uz centru. Tad viņš gāja pa ielu un visus sveicināja,kamēr saprata,ka pilsētā tā nav pieņemts(jo neviens neatbildēja). Laukos...man šķiet tur vēl tagad visi sveicina. Mīļi.

ponytail    1 SievieteMelnaa - nu, nav ne tik ļauni ar tiem amerikāņiem (zinu no personiskas un ilgas pieredzes) ne tik labi ar vietējiem. Cilvēki kā te, tā tur. Un Eiropā arī. Vidusmērs šeit arī ir tikai vidusmērs un ne tuvu nezina 3 valodas, parasti aprobežojas ar diezgan viduvējām zināšanām vienā un sliktām vēl vienā (diezgan labi vērojams oha vidē), svēti tic reklāmai un viņam nav ne jausmas, kāpēc vajadzīgas bibliotēkas un dziesmusvētki. :) Protams, jauki, ja kādam amerikānim radies iespaids, ka mēs visi te tādi gudri.
Bet par tēmu... Nāk prātā gadījums iz jaunākā bērna skolas gaitām. Pirms vecāku sapulces skolotāja teica, ka runāsim arī par pieklājību - viena mamma sūdzējusies, ka bērni nesveicinās (jā, tiesa, atšķirībā no padomjlaikiem, tagad skolā labdienu dzird retāk, bet tas tā nav visās skolās). Aizeju uz sapulci, garderobē velku nost mēteli, ienāk vēl divas mammas. Sveicinu pirmā, jo kaut kā ieilga klusums viņām ienākot. Viena atņem, otra - nē. Nu, dodamies uz klasi. Un skolotāja pēc brīža saka:"Pēterīša mammai bija kas sakāms par sveicināšanos skolā". Gandrīz sāku skaļi smieties - Pēterīša mamma bija tā, kas pirms desmit minūtēm neatņēma sveicienu!:))
Nezinu, kā citiem, bet man labāk patīk Rietumu dresētā pieklājība, nekā šejienes nespēja izvelt pār lūpām ne sveicienu, ne pateicību. Turklāt, ja tur dresētais ir kļuvis dabisks, tad šeit dabiskais (kaut arī varbūt ļoti dziļais, domīgais un attīstītais) nebūt nav patīkams ikdienišķā saskarsmē.
P.S. Sirsnīgi piekrītu Edmunda rakstītajam.:)

veesmina      Man tā ir bērnības trauma- sveicināju visus cilvēkus, jo tā mācija, bet atpakaļ saņēmu ironijas pilnos skatienus( dzīvoju laukos) . Tagad sveicinu tikai pazīstamus cilvēkus un tādus ar kuriem man ir jarunā kas vairāk .

lectra      es arī sveicinos visur un nav vēl tā,ka man nebūtu atņemts sveiciens un smaidot novēlu jauku dieniņu,arī satiekot cilvēkus( nepazīstamus) kapsētās ir jāsveicina.tas tikai parāda cik mēs esam pieklājīgi .

gultaskaraliene    1 Pilnīgi piekrītu edmunds! Ja uzskati sevi par inteliģentu un kulturālu cilvēku, tad sasveicināšanās ir nerakstits likums! Tā nav nekāda ķīniešu ābece. Ja cilvēki nesasveicinās un neatņem sveicienu, tad tas liecina par viņu neaudzinātību un debilitāti. Debīlajiem nevar neko iemācīt!

Kamija      Nevajag vazāties pa visādiem apšaubāmiem ūķiem ;)

Klubā, kur es eju uz treniņiem vienmēr sveicinās... nejauši vienreiz ieklīdu tādā pat klubā, bet tikai Purčikā - bilde ira, aber skaņas nava :DDD vispār jau tas saucas - saskarsmes kultūra :) Kgan, ja mani pārāk laipni veikalā sveicina - tad es točna drošības pēc labāk neko nepērku!

andzipa      es pat pieradināju mikriņa pieturā sasveicināties ikdienas braucējus:) un visiem jauki sākas diena.

garaamejoshais      Da nahren ejot sporta zaalee ir jaasveicinaas ar nepaziistamiem?? Ko juus te gvelzhat? Kad Juus tramvajaa kaapjat arii gribat sveicinataies ar visiem? jokainie

kritejs      Kā teica viens cilvēks kurš apbraukājis puspasauli, ka Latvijā ir paši sūdīgākie cilvēki. Igni, nepieklājīgi un neapmierināti. Viņš teica, ka pat Indijā pārpildītā vilcienā visi smaida :)) Pats arī esmu novērojis, ka Vācijā ir normāli sveicināties ar cilvēkiem kuri vienkārši nāk pretim.

Laskovij      Un ko internetā nav cilvēki???

Šajā diskusijā neredzu nevienu, kurs būtu sācis savu tekstu ar ...Sveiki,Labdien...vai beigtu diskusiju ar uz redzēšanos, ar labu nakti...

Ar ko atšķirās treniņu zāle, no interneta??? Te tāpat ir cilvēki...tiešs mājiens ar mietu autorei!

VIZUAALAAmaaksla      ............sveicināties sākuši:)
.............es pie tā esmu pieradusi, sveicinos kopš bērnības (tagad gan sveicinos ar ko gribu!)

NARINJA    2 :))...ak tā arī Vācijā?....pie mums Latvijā pat MAXSIMĀ pārdevējs sveicina.......hi...nu ko teikt...viss jau inteliģencē noslēpts...pie mums kādreiz pat laukos nepazīstami cilvēki sveicinājās un nevajag visu novelt uz valsti vai iekārtu....visa vaina ir audzināšanā un cilvēka inteliģencē!:)

bitite27      Manuprāt,ka esam pārāk nomākti un varbūt arī nodzīti(pārdevējas MAXiMĀS).Pasmaidi ,sveicini,bet saproti,ka tas ir garām.NU SMAGI!! 2010-03-02

kedessuns      Visiem sedet!Viens nomums ir no Gestapo! 2011-03-10

voshelis  1   ja nevari paardziivot-brauc atpakļ uz vāciju!? 2011-03-10

voshelis      un kliedz-"zi hai!" :)) 2011-03-10

autogeens      Domaaju, ka jaa. bailiigums, nedroshiiba.... nepaarliecinaatiiba. Bet ja gribi reaakciju tad naakamreiz ieejot zaalee skalji pasaki... Poshlji vi vse..... Var arii teikt latviski... 2011-03-10

Arquata    1 Sveiki visi! :))))))

Nu es te klausos jūsos un man arī radās vēlme izteikties.
Absolūti no personīgās pieredzes izveidotā viedokļa skatoties, varu teikt, ka es zālē arī nesveicinu nevienu. Vismaz ne īpaši. Ja paskatās uz mani, kad es ienāku, tad, jā. Lai arī kaut kā stulbi liekas skatīties uz vieniem un tiem pašiem cilvēkiem katru rītu un nesasveicināties. Vienreiz bija tāds patīkams gadījums, kad zālē viens vīrietis gados piegāja klāt katrai sievietei un apsveica "Mīlestības dienā". Pirms tam vispār nevienu vārdiņu nebijām pārmijuši. Nieks, bet patīkami! Tas pats arī 8. martā. Un visu atlikušo gadu turpinām nesarunāties lol

Ar dāmām ģērbtuvē ir vēl interesantāk. Ja es jau esmu priekšā un kāda ienāk, tad es nelecu pirmā sveicināties, bet vismaz uzsmaidu. Ja atņem "smaida sveicienu", tad varu arī pasveicināt. Toties vienmēr pasaku "Uz redzēšanos!" Un ir gadījumi, kad absolūti neviena neatņem atsveicināšanos. Eh...

Kad esmu ārzemēs, tad sveicinos vienmēr un visur, bet Latvijā kaut kā nepraktizēju, jo skatās uz mani kā uz citplanētieti un rezultātā i man garastāvoklis čupā, i otram konfūzs. Atbraucot no USA, lai arī tur biju tikai 3 nedēļas, bija ļoti dīvaini iet pa ielu un nesmaidīt, redzot tos pašus cilvēkus ejam uz pieturu un arī pieturā dienu no dienas. Arī rajončikā biežāk apmeklētākajā veikalā vairāk vai mazāk apgrozās vieni un tie paši cilvēki, toties, ja tu viņiem uzsmaidi, viņi uz tevi skatās, kā uz mazo meža dīvainīti.

Negribētu piekrist, ka tas ir saistīts ar nedrošību. Drīzāk es teiktu, ka es pieņemu apkārtējo cilvēku izvēli.
Smaids bieži vien ir labs "ledlauzis", tādēļ iesākumā praktizēsim to - kļūsim smaidīgāki un vispār atvērtāki pasaulei ;)
2011-03-17

Bachata      jā, šo esmu novērojusi..
kad uzsāku salsas nodarbības, biju pārsteigta, cik draudzīgi cilvēki tur ir (nezinu, vai ir vērts p iebilst, bet nu jā - 90% krievi) - garderobē sasveicināmies ar meitenēm.. kad ilgāks laiks nodejots kopā (grupas palielas), tad arī norma ir sasveicināties apskaujoties (nu, ar labāk pasītamiem un tā.. nezinu... patīkami kaut kā...

man patiešām patīk tā gaisotne, kas ir mūsu skolā.. jūtos piederīga :)
2011-03-30

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010