Kāda ir jūsu fiziskā, garīgā, intelektuālā gatavība ekstrēmām situācijām?

nakc      nekāda un, cerams, tā gatavība nekad nebūs jāpārbauda

Adamsone      Mana paaudze atceras, kā bija, kad pie māju sienām stiprināja plāksnītes ar uzrakstu "patvertne". Un visi zināja, uz kuriem pagrabiem jādodas. Tāpēc nedomāju par ekstremālām, situācijām, nekrāju sausiņus, neturu dokumentus ūdensdrošos maisiņos utt. Cik var. Kā būs, tā būs. Šāda jautājums parādīšanās liecina par zināmu reālo briesmu sajūtas izzušanu un dīku fantazēšanu.

tiramissu      Tāda situācijā ir vajadzīga veiksme.

Jonyy      Tas protams nav viegli ,bet kad no tavas rīcības atkarīgas cilvēku dzīvības , pašsaglabāšanās instinkti atslēdzās.

MrJones      /nepiekriit Adamsone../ Labs jautaajums. Tas, ka tavs ierastais dziives ritms var tikt pilniibaa sagrauts man skiet nevar tikt uztverts, kaa tuksha fantazeeshana... un ja cilveeks par to aizdomaajas, tas ir tikai logjiski... Sausinju glabaashana protams laba lieta,... bet jaut par to, cik tu esi gatavs fiziski, moraali,.. reagjeet situaacijaas, kur tev nav laika apdomaaties... visu izshkjir ne dienas, ne stundas,... varbuut vien sekunzhu simtdaljas...
Vai tu esi gatavs paarkjert situaaciju un vienk riikoties.. ?!

cloudberry      fiziskā zem vidējās (slikti peldu); garīgā - high, intelektuālā - normas robežās, proti, vēl pēdējā sekundē kompis smadzenēs strādās, zinu -visiem spēkiem centīsies analizēt "déjà vu" ( pašas pieredzēto, citur redzēto, lasīto - runā, ka tas stirpi palīdzot, ne velti existē simulācijas)
a kas? tuvojas? un ceram izdzīvot?.. jebšu atkal par 2012..kas, pilnmēnēss jau?

lapsu_aacis      kloss, tu buutu paarsteigts, kaados aatrumos darbotos tavas spriestspeejas apstaakljos, kad sapraatu nomaac izdziivoshanas instinkti. un veel, tu buutu ljoti paarsteigts, uz ko buutu gatavs, lai paliktu dziivs...
mazaak par to domaa, buus mieriigaaks mieKs.

Lieldienuzakis      Tādu nelielu "ekstrēmu" piedzīvoju pāris gadus atpakaļ Sahāras tuksnesī, kad sākās smilšu vētra. Esi tuksnesī, visapkārt smiltis, debesis un zeme kā viens vesels, un tikai tad tu saproti, ka esi vien tāds mazs puteklis zemes virsū ! Ko darīju? Nedarīju neko, jo blakus bija cilvēki, kuri bija pieredzējuši šādas situācijas un zināja ko darīt . Viss beidzās labi, tāpēc mums visiem vēlu - veselību un veiksmi!:)

garaamejoshais      Ljoti laba gataviiba, es jau no 3jiem dienaa vislaik gatavojos pluudiem, zemestriicei un cilveeka izraisiitai kataklizmai

Maverick      Mūsu paaudzei jau par laimi ļoti minimāli ir nācies saskarties ar īsti ekstrēmām situācijām, ne mums ir nācies karus pārdzīvot, ne zemestrīces mums te gadās, ne teroristu uzbrukumi ... Protams, paldies Dievam, ka tā, bet no otras puses - cilvēki notrulinās, kļūst bezpalīdzīgi un JA NU kas gadīsies, tad ķļūs bezpalīdzīgi un pie mazākām problēmām zvanīs "112".

Turklāt ekstrēmās situācijas var būt dažādas - par sevi zinu, ka visticamāk, nezaudētu savaldīšanos autoavāriju gadījumā, kā arī visās kataklizmās, kas saistītas ar ūdeņiem, bet kā būtu zemestrīcē, bumbu sprādzienos - nezinu ...

art_deco      Kopš piedzīvoju ugunsgrēku savā miteklī, man prātā stāv sarindotas lietas, ko ķertu un grābtu un kurā somā mestu, ja nu tfu tfu tfu atkal kaut kas tāds gadītos.

edora      100 % zinu , ka mani instinkti strādātu perfekti ...
izmēģini pats - iespēju robežās :)
ir divu tipu cilvēki - pirmie tādās situācijās sastingst un zaudē jebkādu orientēšanās spēju , otrie rīkojās instinktīvi un saglabā vēsu prātu ...

skvo      Cik esmu trapījusi neordinārās situacijās (ugunsgrēks ēkā kur dzīvoju - Vacijā) auto avarijas manā acu priekša uz ceļa - tados brīžo prāts it ka atlēdz emocijas un Tu vienkārši dari to, kas tajā brīdī ir jādara. Baiļu un panikas nav. Smadzenes strāda ar nenormalu ātrumu - sekunžu simtdaļās tiek pieņemti pareizi lēmumi un sākas vienkārši rīcība. Lai palīdzētu cietušajiem. Pati pēc tam esmu sēdējusi un nesaprasšanā par sevi - ka es to varēju? Nezinu kas ir tieši tas kas tādas situācijas mani vada.

Palomino      Vilksviņzin vai varbūt mārrutks, kā es uzvestos lielu kataklizmu gadījumā, bet tādās nosacīti nelielās ķibelēs gluži samaņu nezaudēju, ir tieši otrādi. Par fizisko kondīciju vispār grūti ko teikt, tizla nejūtos, bet 100m 15 sek noskriet nevaru vairs un presīti 180 grādus - arī vairs nē.

brivais4u      Pieļauju,ka nedaudz tomēr ir,varbūt ne fiziski,bet psiholoģiski būtu gatavs kaut kam tādam,izdzīvošanas skolu piedzīvoju pirms gadiem 10 tepat LV,kad darbojos SUV. Tas ko tur iemācas,paliek uz visu mūžu,kā zīmogs..un ne tas labākais.

Jautriite37      kāpēc man jādomā par to kā būtu ja būtu?!
labāk domāju par kaut ko reālu!
ja tā notiks tad jau instingti pateiks kā rīkoties ne jau tagad kāds sāks rakstīt scenāriju kaut kam par ko nav ne jausmas:))))))))))

kloss      lapsi !! Es zinu kā darbojas smadzenes kad pašam jāglābjas vai kāds jāglābj - mi eto prohodilji ... es runāju par nākošo soli , kad kāds ir jāiznīcina vai pašaizsardzības vai komandiera pavēles rezultātā ( militāras operācijas , miesassargi u.c. ) , jānospiež mēlīte un tas otrs ir beigC vai savādāk ( šeit neizplūdīšu detaļās kā tas tiek mācīts ) ... es drīzāk jautāju sev vai manā CV varētu būt ieraksts "spējīgs nogalināt" .. !! nevis tikai šautuvē pa kartonu vālēt vai lelles dauzīt ..

lapsu_aacis      kloss, lasiit manu atbildi augstaak. :) es zinu,ko domaaji,kad rakstiiji savu komentu, tieshi taapeec arii ierakstiiju to,ko ierakstiiju.

opredzeljis, ar ko tev ir probleema sadziivot domaas- ar speeju nogalinaat vai ar to ierakstu ciivii :) taas ir 2 dazaadas lietas. dazkaart- pilniigi nesaistiitas.

krauklis966      Zemestrīci esmu piedzīvojis, armija. Nekas traks. Galvenais jāaizkļūst uz vietu kur nevar uzgāzties koki vai brūkošas mājas.
Par to nedomāju, bet zinu ka rīkoties. 2012-01-06

Circenis      Ir lasīts,ka sievietěm ir augstāka stresa noturība,spěja mobilizĕties un koncentrĕties nekă vīriešiem. 2020-05-05 16:38