Suicīds-gļēvums vai drosme?
Pašam izbeigt savu dzīvi-kas tas ir?Gļēvums un nespēja nest līdz galam likteņa uzlikto nastu,vai arī drosme pielikt punktu zudētajai cīņai ar dzīvi?Iespējams,ka visiem kaut reizi mūžā ir ienākusi prātā doma-viss,vairs nav spēka...sandra111 man skiet ka uzdrikstesanas.
Bille Tas ir lielākais gļēvums, ko vispār var iedomāties, ja vienīgi tā ir apzināšanās , ka kļūsti citiem par nastu un citas izejas nav. Reāli nav, ne tikai teorētiski. Liktenis vienmēr kādas durvis atstāj izejai, tās tikai jāatrod.
men_321 Kas mūs šķir no pašnāvības, eksistencei ir ierādīta noteikta vieta, šai parādībai ir savs nosaukums, tā ir klasificēta un līdz ar to vairs nav bīstama. Nonāvējas tikai tas, kam nav vārda vai kas savu vārdu ir uzspridzinājis.
Deisa Lepnība.
bumpastiks Tas ir lielākais GĻĒVUMS,kāds tikai var būt.Jo tas pašnāvnieks jau domā tikai par sevi,lai viņam nav grūti.Bet kā tad tuvinieki?Vai par tiem nav jādomā?Es nekādā gadījumā neatzīstu suicīdu.Vai tas būtu finansials bankrots,nelaimīga mīlestība,briesmīga pazemošana.Vienalga KAS!Vienīgais ja cilvēks ir neglābjami slims un patstāvīgi pacieš zvērīgas sāpes,tad jā,veikt eftanāziju un atbrīvot cilvēku būtu tikai humāni,dzīvniekiem taču neliek mocīties.Visam pārējam,kas ir labojams,nav attaisnojuma.Un doma jau var ienākt prātā katram,bet lai nu tas tādā domu līmenī paliek,bez realizācijas.
LaskovijMerzavec stulbums
kudala gļēvums,nodevība pret tiem,kas mīl, grēks.
fargo eitanāzija tagad ir beniluksā, kanādā. arī dzīves apnikums ir leģitīms iemesls, lai valsts tādam cilvēkam iešpricētu indi vēnā. lasīju, ka tas saucas progress un cilvēkmīlestība. vai tad tā nav?
derevnja10 Sauksim latviski,pašnāvība. Ne katram pietiek spēka būt stiprākam par citiem.Ne velti baznīcas laikos tādus glabāja aiz kapu žoga. Atbildi pati sev,vai esi uz ko tādu spējīga un tad vaicā citiem.....
rietumveejsh Tas atkarīgs no apstakļiem...Protams, ja nelaimīgas milestibas, vai nenomaksata kredīta dēļ... tas drosi vien ir gļēvums, iesana pa viegleko ceļu. Bet...ir ari citi varianti Ta nu sanacis ka sava laika iznaca padienet siltajas zemēs. Mani divi dienesta biedri nošāvās, nošāvās, jo bija iekļuvusi ielenkuma, izredzes izkļūt nebija... Vini izvelejās pasnavību. Sini gadijumā to uzskatu par varonibu...Protams, tas nav tik viennozīmigi, bet tāds ir mans viedoklis...
_Krasula_ Atkarībā no apstākļiem, kuri motivē tādam solim. Ja ir runa par neārstējamu slimību, kuru pavada stipras sāpes, smagu invaliditāti vai nespēju pašam sevi apkopt-manā skatījumā-drosme.
solva40 Drīzāk- drosme, jo visi runā, bet neviens nedara! Bet- man domāt, ka tā ir līdzcilvēku neieklausīšanās otra cilvēka problēmā! Vienaldzība! Mēs visi esam tik egoistiski, visi aizņemti ar sevi, ka nedzirdam otra sakāmo! Daudzi būtu dzīvi, ja kāda m būtu bijis laiks ieklausīties! Es pārgudrā? Nē! Es no pieredzes!
patia Ar tevi nodzīvotu visu savu mūžu ....bet?
siikaa16 Vajadzība, tā brīža vienīgā izeja.
Cimper Pašā dziļākajā būtībā - konkrēts egoisms. Ja tam ir medicīniski iemesli - vēl ir saprotams, arī iepriekšminētos kareivjus, kas atņēma sev dzīvību,lai netiktu spīdzināti un pēc tam tāpat nogalināti - jā, tos es spēju saprast. Pārējo - sorry, nevaru.
edding
Skatoties kāds iemesls.
Ja neciešamas mokas, sāpes, tad tomēr izeja, jo pie mums medicīna nepalīdzēs.
Ja mīlas dēļ, stulbums.
Lai tie, kuri apgalvo, ka gļēvums, pamēģina ko tādu reāli iztēloties.
HOUSE Nekad nesaki nekad. Mēdz būt situācijas, kad cilvēks, sāpju nomocīts, to spēj iedomāties kā vienīgo izeju. Tā ir tā ikdienas daļa, kuru reti kurš sastop.
solva40 Camper! Esi dzīves mīlēta, ja nezini citus iemeslus! Es zinu gan! Un tie nav bijuši karavīri! Ir simpatsmit iemesli tam!
jurks veelme izdariit saapiigu cilveekam, kursh nav vienaldziigs!!
iluuuzija Prāta aptumsums..
rudensroze1 Ja pašnāvība kā izeja no grūtas situācijas, finanšu problēmām, tad gļēvulība un nodevība pret tuvākajiem.Ja ir smagas veselības problēmas,,nespēja tādēļ dzīvot... nākamās atbildes
Atbildes 1 līdz 20 (kopā 56) | nākamās >> |