Tiem, kam 50 un vairāk

lovemedo  Man tikai viss tagad notiek/kā Coca Cola reklāmā/

Chris1986  Nu, viss ir plinīgi bezjēdzīgi! Padomā, cik miljardi jau pirms tevis ir te dzīvojuši un tāpatās domājuši, cīnījušies un būvējuši kko - un kuru no viņiem vispār vēl atceras? Staļinu, Hitleru un Čingizhanu! :D Nē, nu, kkā jau vajag nomierināt sev nervus, gaidot neizbēgamo un sevi apmānīt, "darot kko vērtīgu" :D Pamēģini labāk uz kādu reliģiju mesties, tas arī labi palīdz sevi apmānīt :D

bagi  A man neko nevajag, lieka aktivitāte jebkurā sfērā mani izbesītu. Mana filozofija.... mierīgi noveģetēt līdz mūža nogalei....bez paisumiem un bēgumiem. Katram savs!!!!!

Liepa53  Mana prioritāte ir mazbērni . Bērniem dažkārt pietrūka laika un pacietības. Arī zināms viedums rodas pēc 50. Esmu savai mazmeitiņai autoritāte un man viņai ir dauzko jāiemāca.

puuuka  /Gribas būvēt lielākus projektus, bet atvēlētais laiks, enerģija, vai pietiks?/......ja gribas,tad ir jādara un jārealizē to,kas iecerēts,un tad jau manīsi vai pietiks laiks un enerģija....kamēr neuzsāksi iecerēto, šis jautājums paliks neatbildēts,viss Tavās rokās....lai veicās:)

Ieva_no_Kurzemes  Pēc gada Tu sev jautāsi, kāpēc to nesāku šodien.

mikeliene  Ir labs teiciens-par vēlu,tad kad bērs trīs saujas smilšu uz mana kapa..;)

uzplanaledus  Es esmu iesākusi, mazais bizness man ir jau ir gadus 5. Bet es redzu vēl citas iespējas, tad ir krietni jāpaplašinās. Protams, to biznesu jau var pārdot vai beigt. Bet tomēr, es savu potenciālu nevaru realizēt darbā (ko nepametu nestabilās ekonomikas dēļ), bet realizēt gribas.
Mazbērnu vēl nav, ja būs, tad skatīšos citādi.

AivarsN  Līdz 50 parasti materiālā puse ir daudz maz sakārtota un kļūst otršķirīga. Tad nu beidzot var visu savu potenciālu veltīt galvenajam mērķim,kā dēļ esam šeit ieradušies,jeb kārtējo reizi saņēmuši materiālo ķermeni. Un tā ir garīgā evolūcija. Protams,ar sēdēšanu dīvānā un filozofēšanu būs par maz. Ir jāatrod līdzīgi domājoši cilvēki un jo vairāk,jo labāk. Jo lielāka komanda,jo vairāk spēj paveikt,gan fiziski,gan garīgajā izaugsmē. Neviens cilvēks nevar zināt un apgūt visu,taču var zināt,vai prast ko tādu,ko nezina,vai nespēj citi. Galvenais,nekļūdīties sabiedroto izvēlē,kas šodien ir ļoti sarežģīti,ne tikai Oho klubiņā. Nepareizie biedri, attīstības vietā,var novilkt lejā līdz savam līmenim.
Darījuma attiecības, lai cik veiksmīgas,nekad nenodrošinās visas tās iespējas,ko var sniegt otrā pusīte. Taču,ja mērķi ir ļoti specifiski,tieši starp sabiedrotajiem to īstenošanā,ir vislielākā iespējamība,to pusīti tur satikt.
Ja zemapziņa,jeb dvēsele liek kaut ko paveikt,tad viņai noteikti ir arī plāns,kā to vislabāk īstenot. Vajag tikai ieklausīties un pieņemt šos padomus, lai cik dīvaini tie neliktos.
Lai veicas!

Amadejs  Kas tā tāda par mirēja pēdējo dvašu???

mikse  Negribas būvēt lielākus projektus, līdz ar ko laikam uz pārējiem jautājumiem atbildes izpaliek.

62valdis  Tie, kas manā skatījumā ir lieli projekti, bez uzticamas komandas ir tikpat kā nerealizējami. Bet ar uzticamām komandām ir tā kā ir. Tāpēc labāk pats esmu konkrēta darba izpildītājs kādā projektā nekā atbildīgs organizators. Pats organizēju tikai to, ko jau sākumā redzu, ka galā būs labs rezultāts, un, ja arī kāds "uzmetīs", tad pats to varēšu nosegt. Bet tā nav mana profesionālā joma, un arī ne bizness, vienkārši prieks citiem un gandarījums pašam.
Par viedumu - nezinu. Pārlasīju pirms 30 gadiem rakstītas piezīmes (tehniskā jomā) un nobrīnījos - cik labi pateikts; biju jau piemirsis. Šodien ir cits skatījums uz notiekošo - uzmet aci un saproti, kas strādās un kas nē! Bet šodien projekta realizēšanas stadijā, problēmas, kuras parādīsies pēc pāris gadiem, nevienu neinteresē, jo projektētāja un vadītāja vairs nebūs, atbildīgie būs citi, un uz aizrādījumiem izturas kā pret projekta bremzēšanu.
Laiks relatīvi skrien ātrāk un "baterijas" arī ātrāk "sēžas" - vairāk pašam jāorganizējas!
Bet, ja kas tiešām labs izdevies - prieks par to lielāks!

Geisha  Sen sen pirms 1000 gadiem uzsāku savu biznesu. 7 gadus strādāju bez atvaļinājuma. Bija doma un vēlme paplašināties. Izdzinu sevi, jo man bija nepieciešami apmierināti klienti. Es strādāju un dzīvoju dēļ saviem klientiem. Sāka sāpēt roka. izrādās, ka prof. saslimšana man nespīd, bet līdz penzijai ir vēl ļoti tālu. Tad nu sakrāmēju koferīti un aidā prom uz svešām zemēm to nolāpīto penziju pelnīt. Patreiz strādāju fiziski vieglākā darbā. Protams, ka ja gribētu tad varētu šeit atvērt savu kabinetu, bet es visu izpārdevu un atsākt negribu. Kā izrādās bijušie klienti Latvijā visi dzīvi, veseli un jau atraduši man vietnieku. Uz Latviju atgriezīšos noteikti. Kad saņemšu penziju braukšu mājās.

Jebkurā vecumā var un vajag riskēt. Nez kāpēc ir tāda duma doma, ka 50 gadīgs cilvēks ir vecs un viņam pienākas tikai čības ar bumbulīšiem. Pilnīgas muļķības. Cilvēks savos 30 gados var būt jau nekāds (sapuvuse serde), bet cits savos 78 gados ir sprigans, ideju pilns un dzīvespriecīgs. Celies, ej un dari! Nožēlot vienmēr paspēsi. Par izdarīto būs prieks.

Starp citu patreiz man ir kliente kura savos 96 gados strādā ar kompi. Protams savu spēku ietvaros. Kaut ko raksta. Cilvēks pie pilnīgi skaidra saprāta, vasarā peldas ezerā, iet pastaigās. Fantastiska večiņa. Kuru pat īsti negribas saukt par večiņu.

Lobo1  " Bet tomēr, es savu potenciālu nevaru realizēt darbā" Tam, kurš savu potenciālu spējis realizēt, Latvijā ir pamatīgi paveicies. Es vēl līdz šim laikam to gribu, bet katru reizi dabūjot pa galvu, kaut kā tā degsme izplēn. Neliela remarka. Mums reizi 3 gados jāiziet obligātā medicīniskā pārbaude. Agrāk pat "karuselī" grieza, tagad gan vairs nē, bet nedomāju ka lidotājus pārbauda daudz pamatīgāk. Tad lūk- oktobrī rentgens atklāja pleķi uz plaušas. Ņemot vērā, ka mans tētis tieši tā pat aizgāja pa pus gadu, pamatīgi iespringu un metos priekšdarbos, lai viss būtu gatavs īpašumu pārrakstīšanai meitām ( kas izrādījās diezgan dārgs process brīvajā no cilvēcības Latvijā, salīdzinot ar 98to gadu, kad formēju tēta mantojumu). Sekojošā Kompjūtertomogrāfa pārbaudē atklājās ka viss OK un dabūju zināt, ka manā fiziskajā formā vispār varu ne par ko neuztraukties, tomēr dabūju, tā teikt, ieskatīties taipusē, pēc kā mani uzskati piedzīvoja nelielu turbulenci. Vienmēr esu gribējis paveikt ko paliekošu, bet nav dota tāda iespēja. Ceru ka vēl paspēšu.

elsa  Daru tik, cik varu paspēt. Paspēt varu daudz, tāpēc arī daru. Protams, ir lietas, ko vēl gribētu , bet visam savs laiks. Būs vairāk brīva laika, būs plāni.

Alma9  50. gados sākt sēdēt pie loga un gaidīt , kad nāks nāve ir dikti dumji....dzīvo sev, atrodi ko darīt, ja bērni izauguši, jāiemācās priecāties par dzīvi arī vienam, nevar būt bērni visu laiku blakus un nevajag, bet ar to jāiemācās sadzīvot un pieņemt!

uzplanaledus  Ja es tā padomāju, mana veselība ir uzlabojusies tieši šī iemesla dēļ, ka man ir šis mans bizness.
Tas ir radošs darbs un dod arī enerģiju. Daudz vairāk labu un ļoti labu vārdu, nekā darbā. Lai neteiktu, ka darbā nav nemaz. Bosene ir īgņa :D
Lai paplašinātos, jāpamet darbs. Jo tā ir, reāli vairāk man laika nav, lai darītu vairāk savā biznesā. Nodokļus maksāju godīgi no abām vietām, tomēr bizness ir bizness, var kaut kas mainīties, ienākumi svārstās.

leone  "... laulības saites ir izirušas, bērni pieauguši, hormoni vairs nenosaka dzīves virzienu, bet sāk apjausties dusošie talanti un mērķi,kurus beidzot varētu realizēt..."-viss tieši tā arī ir,pie tam,komplektā ar iespēju darīt to,ko gribu,tad,kad gribu un tik,cik gribu.Ja vēl varētu bišķi mazāk stādāt algas darbos,pavisam labi būtu!Bet gan jau arī tas reiz būs.

Sienazutrenkataja  Savos 50 + - gados ir īstais laiks darīt..jo domāt ap šo laiku cilvēks ir iemācījies un arī pieredzes ir pietiekoši.
Ja cilvēks vēlas ko uzsākt..tas nozīmē..ka viņš savā garā un būtībā ir jauns..👍😊

Tessa  es negribu savu biznesu, man pietiek ar to, ka mani noperk, ja velas izcilu kvalitati. pie tam, dažadas jomas, ne tikai viena konkreta, tb es esmu tas, kas palaiž, prezente un virza, visbiežak ne viena, bet projektos mes katrs ka zvaigzne esam viens vienots organisms un man baigais prieks, ka ta.
varu nenormali raut. tad nepietiek stundas un jabalance, lai naktiis var gulet. varu kartiigi atpusties. varu pamainiit jomu un uz menesi ielekt cita niša, kas atkal sapurina savadaka virziena.
negribu atcereties darbu pie datora no 9 liidz 17, brr.
ja, tagad, jau labu laiku, es daru, ko velos, velejos to es sen un sanak izcili.

ketija64 Sāc tagad,ar labdarību. Sagatavo dāvaniņas patversmes vai veco laužu pansionāta iemītniekiem. Uzsāc šo projektu un sapratīsi ,vai tev ir talants piesaistīt... nākamās atbildes