Kam būt, to neizbēgt

Nolemtība vai liktenis …… vai tam ticat ?

janisb  Noteikta ir tikai nāves diena, un arī tas nosacīti, var jau arī pakārties un spokoties atlikušo laiku :D
Bet labā ziņa - var nodarboties ar ekstremāliem sportiem īpaši nesatraucoties, jo ja izpletnis neatvērās, tātad bija lemts (atliektos arī parkā uz soliņa), ja tomēr iekriti salmu krāvumā, un izdzīvoji, tad ne, bet piedzīvojums garantēts...

Mavs  Es paļaujos uz trim lietām - likteni, statistiku un veselo saprātu :D
Pateicoties tam, vēljoprojām esmu dzīvs, neskatoties uz diezgan ekstrēmām izklaidēm un šaubīgiem ceļojumiem :)

AivarsN  Katram šajā dzīvē ir savi uzdevumi veicami un tam tiek piedāvāti atbilstoši apstākļi. To robežās ir visai plašas improvizēšanas iespējas,jeb brīvās izvēles tiesības. Vēl pa starpām, varbūt kāds vecs parāds jānokārto no iepriekšējām dzīvēm. Var jau laist muļķi un neko nedarīt,vai nosist laiku bezjēdzīgām nodarbēm. Tikai tāpat kā nesekmīgam skolēnam, būs jāpaliek uz otru gadu un tam pašam jāveltī vēl viena dzīve,klāt pieķerot vēl kaudzīti uzkrājušos karmisko parādu. Par jaukšanos svešās lietās,var dabūt pa pirkstiem. Par smagiem pārkāpumiem,cietums,ne tikai šeit uz zemes un ar garantiju,pat ja te izdevies izslīdēt. Tā ka,izvēles iespējas ir ļoti daudz un nebūt visu nenosaka liktenis.

Napoleone  Liktenis ir - mans dzīves plāns, obligātā programma, kuru varu koriģēt, bet ne atcelt. Nolemtība ir attieksme, nevis scenārijs, tāpēc - izvēles lieta. Jo obligātā programma ir nevis ļaunums, bet labums. Ja tiek dots darbiņš - tam vienmēr ir budžets un darba apstākļi - enerģija un partneri.

ne_meklejumos  Kā lai neticu savai patiesajai dzīvei, tas ir mans liktenis un to veidoju pati, katrs pats sava likteņa noteicējs. Divus mirkļus pats cilvēks nevar iespaidot, piedzimšanu un aiziešanu mūžībā. Kas ir nolemtība, nav ne jausmas.

AivarsN  Kāds piedzimst ar izcilām prāta spējām,kāds ar talantu mūzikā,glezniecībā, vēl kādam ir spēcīgs ķermenis. Taču piedzimst cilvēki arī ar fiziskām un garīgām nepilnībām. Tāpat vieni var piedzimt miljonāru,vai ļoti izglītotu cilvēku ģimenē,bet citi graustu rajonos,vai primitīvā džungļu ciltī. Vai visiem šiem cilvēkiem būs izpildāms vienāds uzdevums? Protams ka nē. Tāpēc jau katram ir savi īpašie apstākļi,talanti,dotības, lai arī paveiktu ko īpašu un vispiemērotāko, nevis sprandu laužot,censtos ielīst svešā lauciņā un pildītu svešu misiju. Tāpēc ir ļoti svarīgi,jau agrā bērnībā, atklāt apslēptos talantus, lai ātrāk tos izkoptu un dzīves laikā sasniegtu vislabākos rezultātus. Vairumam gan laikam tomēr paredzēts pelēkās masas liktenis,nodzīvot pavisam pieticīgu dzīvi,strādājot vienkāršu darbu un izpildīt pavisam vienkāršus dzīves uzdevumus,jo viņu dvēseles vēl ir nepieredzējušas un tikai kādu no pirmajām dzīvēm vada cilvēka ķermenī.

DanaL  Reāls stāsts no dzīves. Jaunu meiteni peldētnepratēju no slīkstoša kuģa (bija tāds negadījums pirms gadiem 30 Melnajā jūrā, kur bija arī daudz latviešu) izglāba puisis. Pēc gada meitene noslīka Ķīšezerā.

Raivis_1977  Tas viss ir arī tā sakot maigi plīvurojošu nostaļģiju nostāstiņi!
Un konceptuāli vērtējot vēl to kā garu pasaule tevi izprot tajā momentā un kā saprot mūs!
Tas ir, cik strukturizēti tevi saprot, un izprot tavu šobrīdējo rīcību un nostāju katrā momentā ko tu dari, un tajā brīdī kā tu izturies un kāda patiesībā ir bijusi situācija!
Dzīve ir ļoti sarežģīta! Jo arī katra cilvēka iekšējā būtība un izpratne pār lietām ir ļoti visai atšķirīga. Un vēl to kāda nu kura rīcība kā kurā dzīves situācijā un momentā pareizāk iederās un piestāv katrā kurā momentā, un kā mēs to pareizāk akceptējam tajā brīdī ar savu nostāju un pareizāko rīcību tajā!
Ne viss vienmēr ir izprasts dzīvē tā kā uz delnas!
Tāpēc jau arī priekš tam ir domātas vairākas dzīves kā par pārbaudījuma nastu par attiecinājumu tam …
Pat atceros, cik konkrēti vienu lietu ekstresense nesa gaismā un pauda, - to, ka pat arī pat par kaut kādas neizdibinātas rīcības seku dēļ līdz galam kādā iepriekšējā dzīvē, vai pat par kaut kādu līdz galam neizanalizētu negadījumu seku rezultātu, tev ir nācies vēl vienu šādu pašu dzīvi no jauna tā vietā nākamajā dzīvē izdzīvot un pārdzīvot!

av2  Katrs pats savas laimes kaleejs. Un te nekaada sakara nav ar nelaimes gadiijumiem, tie notikt var ar katru no mums.

Felde  Mes pasi veidojam savu dziivi,to,kas mums apkaart,attiecibas,savu vidi un sadziivi! Runa var but-tikai par kaadu veiksmes staastinnu! Piemeram-atrast pieccuku uzielas,vai but dotajaa briidi-istajaa vietaa.....
...liktenis...? -manuprat,mes savas veiksmes piedeeveejam kaa savu panaakumu,bet neveiksmes-neveelamies apkaunoties-tad nu meedzam norakstiit uz likteni! :) Slimiibas? naave?-arii tas ir musu dziivesveida atspulgs,iedzimtiiba,un nelaimes... Pat slinkums un stulbums,neveelesanas par sevi ruupeties. Diemzzel!

Jason  Ir lietas, kuras vienkārši nevar nenotikt. Kāds var teikt, ka tas ir liktenis. Kāds cits - ka cēloņu un seku likumsakarības. ;)

ube  Tiklīdz es lepni padomāju - visu pate, pate, tā dzīve sadod pa dibenu.

sandra111  jutos ka BURVE,,,izbaudu so mirkli ,ko sauc par dzivi.
jo zinu,ka pec si piedzivojuma naks nakamais,,,un man VIENALGA kados jedzienos velaties to saukt. galvenais -izbaudit,,,

fargo  In Deo salutare meum et gloria mea Deus auxilii mei et spes mea in Deo est.

Geisha  Atceraties pasaku par apburto princesi. Kad princese piedzima tad katra feja uzdāvināja kaut ko, bet ļauna burve netika uzaicināta. Neskatoties uz to arī ļauna burve uzdāvināja savu dāvanu. Mēs neesam princeses un priņči, bet arī mēs pie dzimšanas saņemam savu spēju buķeti. Vienam tā ir skaists ķermenis, otram ass prāts, trešam ātra reakcija. Un tālāk mēs ejam pa taciņu kas saucas dzīve.Uz šīs taciņas ir izliktas zīmes. Jautājums vai mēs pamanam šīs zīmes. Bez tam cilvēks tic tikai un vienīgi saviem puniem. Nav nepareizu lēmumu. Nav. JA Aivars apprecēja Zani tātad abiem šai savienībā bija jāgūst pieredze.
Dzīves beigās cilvēkam ir sapratne (no kurienes nezinu) ka viņam drīz jāpamet šī pasaule. Principā cilvēks jau laicīgi zina, ka ies prom. Kas ir Pastarā tiesa? Visbargākais tiesnesis ir tava sirdsapziņa. Cilvēks pats novērtē savu dzīvi un pats spriež tiesu par saviem darbiem, nedarbiem un slinkumu. Vai ta jūs savas dzīves laikā sevi nešaustat? Nu kāpēc es ar to Jāni bučojos? Būtu ar Pēteri bučojusies viss būtu savādāk. Ievilku Ilzītei ar lāpstiņu pa pieri nācās viņu precēt. Netiku budžeta grupā agronomos, bet brīva vieta atradās celtniekos. Liktens? Drīzāk labāka noderība. Varbūt būtu sūdīgs agronoms, bet dzīvē ir labs celtnieks.
Liktenis vai nolemtība. Liktens man ir pieņemams. Nolemtībai noteikti neticu. Kamēr cilvēks ir rīcības spējīgs viņš ir diezgan brīvs. Ja ir izvēle tad par kādu nolemtību var runāt? Par nolemtību runāt var tikai tajā gadījumā kad cilvēks nav rīcības spējīgs, bet Nāve ir par viņu piemirsusi.

uzplanaledus  Pieļauju, ka ir izvēles, kuras varam izdarīt paši, bet kaut kāds noteikts dzīves ceļš mums ir nosprausts.
Varbūt, ja mēs ticētu, ka kāds jau ir izdomājis, kas mums jādara, mazāk baidītos darīt to, kas ļauj sevi realizēt.

Kurtslabs  es ar dzīvi sadzīvoju. Tas ir kā laivā peldēt pa strauju upi - virzienu vari mazliet pamainīt, vari piebremzēt, bet nevari apstāties vai pagriezt pret straumi. Un katrs var airēt ar smaidu sejā un ķert kaifu, nevis bēdāties par neizbēgamo.

_Krasula_  Nezinu, vai kaut kur kaut kas ir iepriekš nolemts. Skaidrs ir, ka pastāv cēloņu un seku likumsakarības, kas aptver visu planētu ne tikai viena cilvēka dzīvi. Tādēļ tikai niecīga daļa no tām ir saskatāmas.

Piparkuka  "Mes pasi veidojam savu dziivi,to,kas mums apkaart,attiecibas,savu vidi un sadziivi!"- nu ne gluži!
Ja paskatās ilgākā laika posmā uz atpakaļu, saproti, ka daudzas lietas un notikumi ir sasaistījuši 2 vai vairākus cilvēkus un viņu dzīves. Ļoti globālā mērogā. Un to nu nekādi nevar tai brīdī iedomāties, ka kaut kas tāds vispār var notikt.
Mēs kaut ko veidojam, protams- visu izlemjam. Tašu PARALĒLI un vienlaicīgi ar mums kāds/kādi citi to arī dara.
Un tad jūs satiekaties. Tavs brālis, ko tu pieņem darbā, satiek draugu, kura sievu vēlāk apprec un viņu meita (drauga meita, ne brāļa) ir tavas mammas aprūpē.
Tu aizej uz kādu darbu un kāds cits arī aiziet uz to darbu un pec gadiem jūs draudzējaties. Pilnīgi neparedzami! Jo jūsu dzīves gadiem iet katra pa savu līniju...
Tu strādā vasarā, sadraudzējies ar puišiem, aizej uz ballīti, satiec tajā kādu puisi un izdomā- šis būs mans vīrs, jo ir labs un kārtīgs. Ir.
Tu 16 gados izdomā, ka tavus bērnus sauks A... un R... Pēc dažiem gadiem- ir.

Visvisādi sīkumi, kuri pasaulē notiek vislaiku un paralēli. Un tu tikai daļu ietekmē! Varbūt mūsu domas lasa.:) Varbūt izpildās mūsu vēlmes. Un- tiekam gan apbalvoti gan sodīti par kaut ko.

Aurora  nav nepareizu izvēļu, teica students, palīzdams zem trambuļa/cc
Var pieņemt, ka nav nepareizu izvēļu, bet tad lūgtum akceptējiet arī dūmus no šī ugunskura.
par to visu pate, pate-nu zin, izvēle jūsējā, ne manējā.

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Iepazīšanās internetā Vēlies iepazīties vai meklē draugus? Iepazīšanās internetā - viss par iepazīšanos internetā, atsauksmes, padomi, kā arī plašākā iepazīšanās sludinājumu datu bāze. www.iepazisanas-interneta.lv
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu