Pasmaidam

Sapnukeraja      Vai kāds atceras talonus ziepēm , šnabim, cukuram un kam tik vēl nē ..... 2024-11-01 20:33

Optimiste      Bet, kad izstāvēji tās ridas, saldējums, desas un citi deficīti...bija ar tādu garšu😇...ko tagad par lielu naudu nenopirkt🙂 2024-11-01 20:39

True      Tu jau citas garšas optimiste nezināji, divas trīs zortes šokolādes, saldējuma, desas. Ar ko gan salīdzināt, tad vēl tā vecuma kaite, kad zāle zaļāka, debesis zilākas. 2024-11-01 20:46

Optimiste      Oj, oj...tai laikā strādāju tādā vietā, kur pēc deficīta nebija pat rindā jāstāv...😀 2024-11-01 20:55

elsa      Ļoti patika lasīt un viena no iespējām palasīt bez steigas bija pie vecmammas sausajā tualetē, kur bija smukos gabaliņos sagriezta avīze. :D 2024-11-01 20:56

Freddy Krueger      Nu, ja kādu dikto interesē, vai moka nostaļģija, mūsu muzejā jau laiciņu kā ir pastāvīgā ekspozīcija "padomju gadi": http://www.aizkrauklesmuzejs.lv/ekspozicijas/pastaviga-ekspozicija-padomju-gadi/ meitenes smejas, ka katru gadu jauns rekords biļešu pārdošanā.
Smieklīgi protams, bet ar visu, ka pat pats kko muzeja meitenēm esmu atdevis, aizvilkties paskatīties slinkoju. Tur gan ir viena nianse - Aizkraukles pagasts, kura bijušajā kultūras namā ir izvietota ekspozīcija, nav gluži pilsētā, tā pat, kā Aizkraukle un Aizkraukles dzelzceļa stacija nav gluži viens un tas pats, lai kā LAD tā negribētos uzskatīt...
Bet ja kādam(ai) rodas nepārvarama vēlme tikt līdz manam miestam (darba laikiem uzmanību tomēr pievērsiet) - kompāniju varu sastādīt, laipni lūgti, tā teikt... :-) 2024-11-01 20:58

amarille      neesi tu ne no kādas aizkraukles, uz to pusi tikai acis met, lai izdarītu noziegumu. 2024-11-01 21:06

rokons      Labi jutās parijas funkcionāri. Ja tiki nomenklatūrā, dzīvoji diezgan viegli. Citi - kā izdevās izgrozīties.
Bet par šņabi - kad Hruščova laikā cenu pacēla līdz 3,07 rbļ bija liels burkšķis :D
Visi taloni un citas lietas jau bija 20 gs 90. gados 2024-11-01 21:07

tuulja      Bija laiki , kad lai tiktu krogā bija jāstāv uz ielas rindā , stundām. Bet bija ,,cēlie,, šveicari , kuri ielaida pa kādu rubli , sev pazīstamos blatņikus. Pie viena , šie cēlie , tirgoja IMPORTA cigaretes pa 5 rubļi. / nenormāli dārgi,pie 80 rubļu , vidējās algas / 2024-11-01 21:11

Muktiana      Biju daudzās pionieru nometnēs. Celšanās 6:00.Visi bērni no barakām klupdami,krizdami, ar izspūrušiem matiem skrēja uz puskilometru attālo stadionu meža ielokā vingrot. Tad visi sastājās uz oranža laukuma un masveidā vingroja, gluži kā pie ķīniešiem. Tā vingrošana bija varbūt 30 min. Tad visi skrējienā pa galvu, pa kaklu skrēja atpakaļ uz barakām (barakā 30 meitenes un audzinātāja atsevišķā kabīnē, blakus barakā 30 zēni + vadītājs-vīrietis) un tādas kopā bija 22 (1.klasei - 2, 2. klasei - 2 utt.) Tad sataisīja matus, saposās, gāja masveidā ēst brokastīs. Bet pēc brokastim bija līnija! Uz uz to līniju mēs katru dienu trenējāmies soļot. Tur tajā līnijā vispār vajadzēja arī soļot. Bija kaut kādas soļošanas demonstrācijas, es par tām daudzajām nometnēm biju uztrenējusies soļot kā īsts specs. Tur bija ne tikai soļošana, bet tur bija tā grupas devīze, sasaukšanās, kad vadītājs sauc frāzes un soļošanas grupa atbild. AIzraujoši. Bet līnijā vajadzēja arī stāvēt. Tad gājām atpakaļ uz barakām ap 8:30 un vajadzēja savākt apkārtni un iekštelpu. Bija dežuranti vai brīvprātīgie. Vienu gadu biju pieteikusies katru dienu tīŗīt ārieni kā brīvprātīgā. Vadītājs bija pateicīgs, jo viņam nevajadzēja citus pierunāt, jo bērneļi nemaz tā negribēja. Ko lai saku? Bija interesanti! Īpaši atcerēties! Pirmā nedēļa bija stīva, pēc 3.jau nešķirami draugu pulciņi, pēc 4.zēl šķirties. Gājām kolektīvi zvanīt uz telefonbūdu, jo tomēŗ tur iekšā jutāmies kā cietumā. Zvanīšana bija kā brīvības malks. Ja ir 2 kapeikas, var zvanīt. Visi stāv rindā, gaida un klausās, kā runā iepriekšējais. :) Vajadzēja gatavot uzstāšanās priekšnesumus. Beigās visiem bija neizsakāmas ilgas pēc mājām; beigas bija kā neīstas dzīves beigas, kuras jau gaida. Jūlijā parasti bija visvairāk latviešu. Augustā vismazāk (tuvu 0). Tur es iemācījos krieviski. Kad iemeta mani tajā nometnē 7 g., nezināju ne vienu vārdu kr.val. 2024-11-01 21:17

mairita1971      Skolas laikā piestrādāju,vasarā,veikalā par fasētāju.Desu nesu mājās,ko mums ienesa pārdot,no blakus esošā gaļas kombināta.Tā protams bija tur,bez maksas,prihvatizēta. 2024-11-01 21:25

Tessa      viss, kas te ir aprakstīts, nav smieklīgs, tas viss ir nožēlojami. Savoks smird. Punkts. 2024-11-01 21:26

Gerbera      Vēl atcerējos, veikalā varēja nopirkt stikla bumbiņu krelles, bet laikam 1979. g. uznāca modes "kliedziens" - krelles no ābolu vai arbūzu sēklām, pašas krājām sēklas, vērām uz diegiem, likām ap kaklu, kad gājām uz balli. Tas gan ilga tikai vienu rudeni, krelles nebija īpaši izturīgas. 2024-11-01 21:29

tuulja      Nebūs Tessai ielikt punktu :) Netika prasīts smieklīgs! Bet,kas liek pasmaidīt. Smaidi mēdz būt dažādi. Pat ar asarām acīs. 2024-11-01 21:32

Chris1986      Cik saprotu, tad tie, kas te tik naidīgi izsakās par sociālismu ir tie, kas tagad izstrādīna mazāk spējīgus līdzcilvēkus sava labuma gūšanai, vai ari to atbalsta. Vnk nožēlojami! :( 2024-11-01 21:33

siikaa16 jautājuma autora komentārs     Darba vietās varēja pieteikties uz deficīta preču pakām (kafija, iebiezinātais piens u.c.).
Pāris reizes tētim noveicās nopirkt banānus. Man negaršoja, bet ēdu. Banāns taču! Man liekas, ka toreiz tos zaļus (negatavus) ēdām. 2024-11-01 22:16

siikaa16 jautājuma autora komentārs     18:02
Daudzi pensonāri turpināja strādāt, jo ar pensiju (60 rubļiem) nevarēja izdzīvot. Bija ģimenes, kur trīs paaudzes dzīvoja vienā dzīvoklī. Daudz fiktīvu laulību, lai piešķirtu dzīvokli. Neprecētam cilvēkam gandrīz bija neiespējami dabūt dzīvokli. Vienam cilvēkam bija paradzēti, laikam 9 k.m. Ja pats cēla māju, tad arī bija ierobežojumi. 2024-11-01 22:25

elsa      Es savu bērnību atceros ar prieku, neatkarīgi no tā kādā valstī dzīvoju. Ziemas rītos brīvdienās kā izgājām ārā un tālajām pļavām, kur grāvjos rakām un būvējām sniega mājas no tur sapūstā sniega, tā vakarā tumsā , aplipuši ar kilogramīgiem ledus bumbuļiem , pielsalušiem pie drēbēm , gājām mājās. Babka mācījā ķert baložus pie graudu kaltes , kas atradās pie mājās, klausījos viņas stāstus par viņas bērnību, gāju viņai palīgos ganīt vietējo māju govis, jo katra mājsaimniecība, kurā bija kāds lops, ko laida ganībās, savu dienu gāja ganīt visu māju lopus. Zināju, ka kājas var sasildīt siltā govs izkārnījumā. Ko tik vēl man babka neiemācīja. Arī pirmā nojausma kā rodas bildes nāca no viņas. Man bija forša bērnība.
Kad jau sāka interesēt lupatas un apavi, tante no ārzemēm sūtīja paciņas un naudu. Atceros savus pirmos Levis džinsus, ko tante atsūtīja , bet stipri par lielu...kā es raudāju, kad atdeva kaimiņu meitenei , kurai dibens kā pirts lāva. :D Atceros pusaudža gadus, kad ar valūtu aizbraucu uz Rīgu un valūtas veikalā nopirku pirmos ādas zābakus.
Uzskatu, ka man bija forša bērnība, neskatoties uz tobrīddējo politisko situāciju. Tā bija mana bērnība un to es atceros ar smaidu.
p.s. pensionāri arī šobrīd ir spiesti strādāt, jo citādi galus lielākā daļa nevar savilkt. Vai mana māte bija vainīga, ka visu darba mūžu nostrādāja PSRS ? Tagad viņas pensija ir 370 eur. Tikai tāpēc, ka viņa un liela daļa citu cilvēku strādāja savā darba spējīgajā vecumā valstī, kurā dzīvoja. Tāpēc viņiem nepienākas piedienīga vecuma pensija. Te pat zirgam būtu jāsmejās, ja tas nebūtu nožēlojami. 2024-11-01 22:42

Muktiana      elsa, jā, tā ir netaisnība. Es arī brīnos,kāpēc tādu netaisnību pieļauj. No padomju laika elementiem vēl atceros komunālos dzīvokļus, kas man kā bērnam patika. Mēs, bērni, arī dzīvojāmies pa visiem "dzīvokļiem" jeb "istabām". Satikāmies pēc skolas kopīgajā koridorī, virtuvē. Bet biežāk visi čupojāmies pie kāda, kur atļauj. Smieklīgākais bija, ka mums bija viena tante komunalkā, attiecibā uz kuru vecāki piekodināja nemāķties virsū, ciemos neuzprasīties. Bet mes to neievērojām. Kad vecāki nebija mājās, kad kļuva garlaicīgi, dauzījāmies pie Annas tantes durvīm un lūdzām, lai viņa ar mums uzspēlē vienīgo viņai piederošo spēli - loto. Viņai bija īpašs loto - ar mazām koka muciņām, kas mums ļoti patika. Tad mēs spēlējām, spēlējām, - bet, kad sadzirdējām, ka grabinās pie ārdurvīm kāds no vecākiem, tad kā plēsti metāmies no Annas tantes istabas, ne sveiki, ne paldies, atstādami viņai pa visu grīdu izklatas nepabeigtas loto kartiņas. Mums pat neienāca pratā viņai atvainoties vai paskaidrot. Reizi 3 mēnešos atkārtojām musu slepeno gājienu. Vēl atceros, ka "krievu laikos" daudzām mājām bija 2 durvis jeb mājas bija caurstaigājamas. Kad gāju uz skolu, es gāju cauri kādām 5 tādām mājām, jo tā bija īsākais ceļš. Neprātīgi tas bija. Bet tagad viss slēgts - durvis un pagalmi. Un labi,ka tā. 2024-11-01 23:01

Blackwolf      un cik cītīgi TO LAIKU labo tagad strīpo ,dzēš laukā ,izņirgā e.tc.
Toties ar lepnumu un godu uzsver ,ka tagad valsts prezidents esot izvirtulis,kurs ar to lepojas ,ka premjere --palaistuve ,ka tā saucamajiem deputātiem bērni ,mazbērni dzīvo ,mācās ārzemēs ,paši deputāti ārstējas ārzemes ..turpretī visiem pārējiem jābūt lepniem ,ka dzīvo Latvijā)))
Kur palika tas ,ka ""tirgus konkurences"" apstākļos cenas kļūs zemākas?? kur palika ""kvalitativās preces:""??kur augstās algas??Kur visiem pieejama moderna medicīna??kur pieklājīgās pensijas?? tas viss tika ar gudriem mūļiem solīts 91 gadā---šodien ir 2024 --un mums ir inflācija!! Cenas iet uz augšu it visā)
Un viss atdots ārzemniekiem .viss ir to kontrolē..arī šķidrā izglītība --ierodas melllie ar viltotiem dokumentiem ,ielien augstskolās (ka var nolikt iestājeksāmenu neko nezinot??)),pēc dažiem mēnešiem to pamet --uttt tā ir šodienas latvija --jau ar mazo burtu.
Un ,jo stulbāka izglītības sistēma (attālinātā) ,jo gudrāka šķiet valdība šo pusaudžu deģenerātu acīs. 2024-11-02 00:35

siikaa16(2024-11-02 01:05)  00:35
Tajā laikā prezidenti tika kameras priekšā nosēdināti un varēja knapi parunāt.
Viens no viņiem brauca vizītē uz ASV. Pats ar visu ģimeni un ... nākamās atbildes