"Sakaartota dziive"

Muktiana      Maigonis, Tu mēdz uzdod gudrus jautājumus; kādreiz Tu par sevi biji atstājis citu iespaidu. :)
Arī mēdzu izprast šo ideju savu zināšanu kontekstā. Cik saprotu, katram ir sava dzīves jēga. Vienam dzīve ir sakārtota kopš dzimšanas un tā sakārtoti arī rit. Arī viņam ir kādas mazās iekšējas cīņās vai kārdinājumi, bet citi to var arī nepamanīt, jo viss izskatās sakārtoti.
Bet citam kā reiz dzīves jēga - ir reāli ciest. Piemēram, piedzimt par bērnu-invalidu vai vecāku - kopēju vai neturēties patstāvīgā darbā vai jau karmiski būt no kāda finansiāli atkarīgam vai dzīvot trūkumā. Varbūt viņa uzdevums ir piedzīvot uz sevi likteņa netaisnību - tiek atņemta māja, iedzīve, veselība utt.- un gūt no tā atziņu. Šai pēdējai kategorijai sasniegt mērķi - sasniegt sakārtotu dzīvi materiālās dzīves izpratnē varētu būt diezgan utopiski, bet tikai ar 1 izņēmumu - ka cilvēks tik ļoti ir "garīgi audzis", ka viņam tiek atcelta sliktā karma - un viņš negaidīti atveseļojas, iegūst citu īpašumu, satiek citu cilvēku, saņem mantojumu, tiek pie mājas caur bērniem vai citu cilvēku un viņa melnā svītra beidzas. Bet pēc iecerētās programmas tik labi beigties tam varbūt nebija paredzēts. Programma var mainīties arī uz slikto pusi, ja cilvēks visu laiku gājis neceļos.
Un vēl ir augstākā līmeņa saprašana, kad saprot, ka mantu, māju, lielus ienākumus un partneri nemaz nevajag, - ka tas jau būtu kā apgrūtinājums un novirzīšanās no augstākā-gala mērķa. Un viņa izpratnē arī nav vajadzīga "sakārtota dzīve".
Bet kopumā, domāju, Tava tēze ir pareiza. Ja vien nav sasniegts Mātes Terēzes līmenis.
Un vispār sakārtota dzīve varētu būt - dvēseles miers, tīra sirdsapziņa un attīrīta apziņa. :)

JurisK      Jaa, tas ir labi, tas ir pat ideaali. Bet ideaalu nekad nevar sasniegt, taapeec tiekshanaas uz ideaalu ir dziives jeega taas plashaakajaa izpratnee. Ja taa tieksme apstaajaas - jaa, tad saakaas degradaacija. Jo dziivs ir tikai tas, kas attiistaas, ar laiku gan jaapienjem vispaareejs likums, ka katra attiistiiba beidzaas ar maksimuma sasniegshhanu, peec kura tik un taa seko degradaacija. Un maksimums nekad parasti nav tas plaanotais ideaals. Taapeec rodaas vecuma niigrums un vecishkjaa visziniiba - biezha paraadiiba gan reaalajaa, gan virtuaalajaa dziivee.

amis1970      Nu nāfig tādu dzīvi. Aiz garlaicības nošautos vai nosprāgtu.
Nav nekādas jēgas dzīvot un strādāt kad ir viss.

sandra1111      tu dzīvo lētu žurnālu standartos,,,

slieks      Tā ir klišeja, un Tev nebūt nav uz to jātiecas, ja Tava iekšējā pasaule tam pretojas. Katram savs. Citam sakārtota dzīve nozīmē dresēt krokodilus, citam - visu mūžu celt džungļos baznīcu, citam dzīvot uz jahtas un ceļot apkārt pasaulei. Tikai - cits savu sūtību apzinās kopš bērnības, bet cits sevi iepazīst pēc gariem maldu gadiem.

mieru_tikai_mieru      tāda nu ir cilvēka daba - vispirms mēģināt sakārtot pasauli ap sevi, un tikai tad, varbūt, ja atliks laika un veselības, ieskatīties tur, kur ir tik tiešām dzīves stūrakmens :) Bet nekas, ar kaut ko jau jāsāk.

labriit      Tiekties pēc sakārtotas dzīves ir veselīgi, bet gadiem ilgi tādā dzīvot var būt neveselīgi, jo cilvēks var degredēties.

jurks      nu kas ir ko? ko tik shvaki? vai tad prieksh sevis un saveejiem nevari pacensties visu to visslabaako? vai var buut iisti nav skaidriibas par to labo?? kas tad tas vareetu buut labs un daudz?? pacenties! Tev izdosies! 2016-12-16