Kārtējie karstuma rekordi atkal?...
Kā jau zinātnieki ir izpētījuši pat to, ka tomēr mūsu saule nav kļuvusi karstāka vai lielāka ... Nu tas tā.Patiesība ir citūr, tas ka mūsu saules sistēma pastāvīgi virzās uz kaut kurieni pa Piena ceļa galagtiku. Un kā rezultātā esam nonākuši kaut kādā klimatiskajā arizonā kur ir arī siltāks ...
Tas norāda uz to ka esam nonākuši tuvāk kaut kādām zvaigznēm nekā jeb kad agrāk, t. i. tuvāk pie kaut kādām mums nezināmām saulēm. Nu tas jau ir zināms, ka mūsu saule nav vienīgā.
Chris1986
Lai gan Saules sistēma patiešām pārvietojas Piena ceļa galaktikā, šī kustība ir ārkārtīgi lēna un paredzama miljoniem gadu garumā. Ārējie faktori, piemēram, blakus esošo zvaigžņu tuvums vai "galaktikas reģionu" siltuma ietekme, ir minimāli un nesvarīgi salīdzinājumā ar iekšējiem Zemes klimata sistēmas procesiem un cilvēka darbības ietekmi īstermiņā (simtiem gadu).
Starpzvaigžņu telpa ir ārkārtīgi tukša. Pat ja mēs pārvietotos "tuvāk" citām zvaigznēm, to attālumi joprojām būtu milzīgi, un to radiācija būtu nenozīmīga Zemes klimata ietekmēšanā salīdzinājumā ar mūsu pašu Saules enerģiju un Zemes atmosfēras sastāva izmaiņām.
Šādas izmaiņas galaktikas mērogā notiek ļoti lēni, un to ietekme nebūtu jūtama cilvēka dzīves laikā vai pat tūkstošgades periodā.
2025-06-05 01:15
Raivis_1977 jautājuma autora komentārs
Pie kam, aizvien ir stabili noturīgas zemes, tā marsa, kā arī venēras trajektorijas.
Zeme ir mērenajā siltuma joslā, - tā saucamajā zeltmatīšu zonā!
Zeltmatīšu zona ir pluss mīnuss 50grādi pēc celsija.
Ja būtu pluss, mīnuss 100grādi kā šobrīd atrodās Mars un Venēra, ilglaicīgā laika periodā nu neizturētu, visi nosprāgtu. Pats primārais, nu nebūtu jau arī ko ēst!
Otrām kārtām uz Marsa dažkārt pa nakti ziemas periodā ir - 120grādi, bet uz Venēras vasaras periodā ir +450grādi.
2025-06-05 01:24
siikaa16 Saule ir zvaigznes nosaukums. 2025-06-05 01:28
snoudens Pievērsiet uzmanību internetam kamēr nav izslēgts, nav nekāda kosmosa , bērnībā iedod globusu ņem un bizo pa dzīvi 2025-06-05 06:07
tracer
viss cikliski
cik reizes bijis ledus laikmets?.cik reizes viss dziivais apspraadzis uz zemes?
desmitiem reizhu.
tas nav atkarigs ne no saules ne kosmosa.
2025-06-05 06:23
InaraMaija
Kur ir karstuma rekordi, tik aukstu vasaru neatceros savā dzīvē..
Agrāk gāja uz ballēm un koncertiem viena kleitā, bet tagad kāda publika redzama-lietus mēteļos, biezajos džemperos, bērniem kājas gumijas zābaki.
2025-06-05 08:38
Sigvarts60
Kaut kāda ietekme kosmosam ir, taču tur ir daudz nezināmā. Pastāv tumšās matērijas un tumšās enerģijas, tikai nav zināms, kāda ir viņu kustība un kāda ietekme, un vēl noteikti ļoti daudz neatklātā.
Astroloģijā kaut ko runā par "kosmiskajiem vējiem", un ir arī dažādi novērojumu dati. Mēness ceļš, kura ietekmi nevar izskaidrot tikai ar gravitācijas ietekmi, tāpat Venēras ietekme dažādās zodiaka zīmēs tieši attiecībā uz klimatu un laika apstākļiem, tikai diemžēl astroloģija ir novērsusies no zinātnes un pievērsusies mistikai.
2025-06-05 09:46
Postremo Uz videejo cilveeka dziives ilgumu , ja skataas , ietekme tam visam nulle. A taa, starpzvaigzznnu telpa ir ...praatam neaptverams attaalums, tiessaam. Pat zinaatnieki, un gudri cilveeki, tikai fantazee par to. Reaali ko paarbaudiit nav iespeejams. Pat ja tu cellotu ar 99% gaismas aatrumu, tikai muusu galaksijai "paarbraukt " paari aiznnemtu vairaak 100.000 gadu. Un taadu galaksiju, ko redzi debesiis, ir ....vairaak, kaa smilksu graudinnu visaas pludmalees uz muusu zemes.Radaas prieksstats? 2025-06-05 11:18
fargo
mēs dzīvojam kvartāra perioda, holocēna ēras beigās. holocēns ir izdalīts no pārējā ledus laikmeta(šobrīd ir ledus laikmeta pašas beigas, tā vismaz domā) ar to, ka tas sākās ar lielo(bet ne pilnīgu) ledus atkāpšanos un klimata stabilizēšanos. lai arī klimats joprojām sasilst, salīdzinot ar lielāka laika mēroga skalu, tas pat esot stabils, fluktuē. nu, piemēram, 4000 gadus atpakaļ sahāras tuksneša vietā bija savanna un vēl nedaudz senāk(ap 11k gadu atpakaļ) lielākais pasaulē upju tīkls un vislielākie saldūdens ezeri uz zemes.
tad bija temp krišanās, iztvaikošana no okeāniem kļuva vairāk par sniegu, nevis lietu, visur atkāpās augi, vietā nāca wasteland. tad atkal sāka celties temp un ap romas republikas laiku, sahāru varēja šķērsot leģioni, kas šobrīd ir vnk racionāli neiespējami par ar visām tehnoloģijām.
ap 450. gadu notiku aukstuma kritums. to visspilgtāk iezīmēja pirmais globālais mēris. tumšie laiki neiestājās eiropā vien, tā bija pirmā zināmā milzu pandēmija, vissmagāk tā skāra indiju, ķīnu un tuvos austrumus.
ap 900. gadu notika sasilšana, vikingi sāka sirot agrāk nepieejamas jūras un nokļuva farērās, islandē, grenlandē un pat bafina zemē un labradorā, domā, ka aizceļoja līdz pat masačūsetsai. grenlande bija gandrīz bez ledus tālu no piekrastes, islandē nebija gleišeru, izņemot noteiktus kalnus. abas salas bija perfektas ganības gigantiskos izmēros, tāpēc normaņi sev līdzi atveda govis un zirgus. kas nezinot tālaka sasilšanu liekas neprāts. vēl nesen domāja, ka eiriks rauši atklājis grenlandi to nosauca par zaļo zemi tā maldinādams ceļotājus, jo gribēja izdzīts no norvēģijas celt tur jaunus ciemus. ko ignorēja ir tas, ka vikingi sauca jaunās zemes pēc tā, ko redzēja: gardarike(konstantinopole) - bagātā pilsēta; grenland(zaļā zeme); helluland(bluķu zeme) - baffina zeme; markland(mežu/baļķu zeme) - labradora.
un tā cikli turpinājās, bet kopējais vektors gāja uz pasiltināšanos. tomēr, sahāra tikai ļoti
2025-06-05 13:23
fargo un tā cikli turpinājās, bet kopējais vektors gāja uz pasiltināšanos. tomēr, sahāra tikai ļoti lēnām sāk atgūt veģetāciju. bet globālā mērogā, tikai 20. gs. tikai mežu platības ir pieaugušas par 8-9mlj km2. tā ir aptuveni asv platība. tas IR daudz. trends ir neapšaubāms. un tā, kad tevi biedē ar sasilšanu, zini, ka tas ir aukstums no kā būtu jābaidās. siltums nes lietu un dzīvību, aukstums tukšnešus un ledu. tikai 9tk. gadu atpakaļ visa lv teritorija bija zem bieza ledus. 2025-06-05 13:23
fargo_pa sory, sajaucu, parlasīju un kļūda: gardarike - novgoroda; konstantinopole - miklgard, lielā pilsēta. 2025-06-05 13:30
tracer
bet pa teljuku staasta ka kartupelju mizinjas jaaskirojot
taa latvieshi izglaabs zemeslodi🥺
2025-06-05 14:41
eel88 Viss tas bubulis ar sasilßanu ir lielo starpnacionālo kompāniju izdomāts lai varētu turēt gojus bailēs un controlēt bet patiesībā cilvēka radītais co2 sastāda tik 0,04% no kopējã un tagad maijs un jūnija sākums vairāk ledus laikmetu atgādina! 2025-06-05 17:03
jozolsen Kamēr kāds palielāks meteorīts neieblizīs zemeslodē un neizmainīs trajektoriju, un atrašanās vietu, tikmēr ir pofig.. Uz miljardu gadu fona pat mirklis neesam.. 2025-06-05 17:58
jozolsen Latvija atrodas brīnumainā vietā..Mūsu klimatam tie trīs četri grādi, šurpu turpu nav ietekmējoši..Ūdens un mežu mums arī daudz..Esam bagāti.. 2025-06-05 21:50
Spicis
Raivis, kādi zinātnieki, ko izpētījuši un ar ko; kas un kur virzās ja nav ne augšas ne apakšas kosmosā. Mūsu planēta Zeme griežas ap savu asi. Kustības ātrums planētas ekvatoriālajā zonā – apmēram 1700 km/h.
Zeme, tāpat kā citas planētas, griežas arī ap Sauli. Šīs kustības ātrums – apmēram 30 km/s. Ja mēs tādā ātrumā lidotu uz Mēnesi, tad 384 000 kilometrus līdz Zemes pavadonim veiktu apmēram 4 stundās.
Ātrums ir patiešām iespaidīgs. Bet tas vēl nav viss, jo arī Saule nestāv vienā vietā ,- ap Piena Ceļa galaktikas centru tā pārvietojas ar ātrumu 220 km/s. Saule riņķo ne tikai ap galaktikas centru, bet kopā ar galaktiku tā kustas arī Visumā.
Piena Ceļa galaktika kosmosā “lido” ar ātrumu 300 km/s. Tā griežas arī ap savu asi, pilnu apgriezienu veicot 250 milj.gadu. Un mēs, sekojot tā centrbēdzes spēkam, jau tāpat kā visa Saules sistēma pārvietojas ar aptuvenu ātrumu 885 000 kilometru stundā. Un mēs uz savas planētas, kā kādā milzīgā autobusā, galaktikas griešanās centrbēdzes spēka ietekmē burtiski “lidojam” pa kosmisko telpu ar ātrumu 885 000 km/h.
Par kosmosa klimatiskajām zonām neko nezinu.
2025-06-05 22:46
Raivis_1977 jautājuma autora komentārs
Spicis, tas viss ir tā kā punkts uz (i) ko tur raksti!
Vien tik nepiemetināji, ka zemes ātrums ko tā veic ap sauli ir 100000km/st. (kilometri stundā).
Bet nu ir tomēr jātic zinātniekiem ko viņi tur raksta! .........
Bet arī pat no otras puses izpesteļojot to visu ar savām smadzenēm mēs nonākam atkal pie tā pāša. Jo saprotat, lielām planētām un pat zvaigznēm kā saule ir ļoti liels masas koeficents. Jo zināms, ka no fizikas pamatiem visi ķermeņi mēdz tomēr saglabāt savu nekustīgo agregātstāvokli un nevis centrbēdzē visu laiku nevaldāmi skriet un tā arvien inercē skriet kaut kur ...
Tātad šiem lieliem vai nu lielākiem ķermeņiem piemīt kaut kāda pastāvīgā bremzēšanās un ieatpalikšana no it visa un visa kā ...
Vēl jo vairāk ja viņu starpā ir kaut kādi kapacitārie savstarpējie mijiedarbības spēki kā pievilkšanās un atraušanās spēki kas summāri pastiprina šo visu ieatpalikšanu ...
Nav jau tā kā kad kādreiz Padomju laikos tik vien kā zināja skolās mācīt kā tik ģeogrāfiju par zemeslodi. - Jo tiešām tas tā arī bija ... Bet tie bija tikai paši pamati Padumjajos laikos, ko mans brālēns apliecināja, jo viņš ir tomēr vecāks par mani un tā ...
01:16
jozolsen
hmmm..Haizivis dzīvo at attīstās 500 miljonu gadu..Pārdzīvojušas cik tur tos periodu,
Cilvēce Homo Sapiens it apzināta TIKAI kādi 50 tūkstoš gadi..Un tad vēl pārsvarā ir homo ,bet sapiens ne visiem..
Patīkami pārsteigts arī par šo tēmu zināšanu intelektu.. Bija forši palasīt par kosmosa uzbūvi ieskatam..
09:43
f12
zeme ir plakana līdzīgi pannai.
Tāpēc tā uzkarst .
Bet zinātnieki grib mūs apmānīt -lai paši apēstu kotletes.
14:58