Augstākā izglītība

Augstākā izglītība - jautājumi un diskusijas

Augstākā izglītība LU Vadības zinību maģistratūra LBK (Latvijas Biznesa koledža) - atsauksmes Magistra studijas "Turībā" RISEBA - atsauksmes Studijas divās maģistratūrās ar vienu bakalaura diplomu Vai var nopirkt augstskolas diplomu? Vai vecākiem jāapmaksā bērna augstāko izglītību? Augstākā izglītība toreiz un tagad

Augstākā izglītība (31)
Mūsdienās šauri profilētas programmas. Kapēc nav inteliģenci veidojošas augstākās izglītības programmas, iekļaujot sevī socioloģiju, vēsturi, psiholoģiju, ekonomiku, vadības zinātnes?

Cik daudzpusīgs un inteliģents cilvēks vēlas būt, tik daudz viņš arī cenšas iegūt, uzzināt, atrast, izpētīt... Īsāk sakot, izglītības programma gatavo konkrētas jomas speciālistu, bet visas pārējās dzīves gudrības ir jāmeklē pašam, ar karotīti neviens mutē tās neieliks... Augstākā izglītība ir kaut kas līdzīgs PA - pieredzes apguve. Tev vienkārši ar pirkstu parāda - tur ir plaukts, kurā ir grāmata. Tas, vai tu to grāmatu izlasīsi ir atkarīgs tikai no paša. Un labāk ir tad, ja tu to grāmatu arī sapratīsi. Bet vislabāk ir tad, ja sapratīsi, radīsies jautājumi un kaut kam no rakstītā arī nepiekritīsi. Neuztversi kā absolūto taisnību. Apšaubīsi un mēģināsi tikt pie skaidrības pats. Kad tam visam iziesi cauri, tad var teikt, ka tev ir zināšanas par šo tēmu. Līdz tam, tikai ar papīru uz rokām, tas liecina tikai un vienīgi par to, ka teorētiski tu zini, kur ir grāmata. Praktiski gan bieži ir tā, ka arī to tu nafig esi aizmirsis. tāpēc, ka vajadzīgas šauri specializētas masas. Tādas, kas neprot, pat nespēj domāt ārpus saviem šaurajiem verga rāmjiem. Un kur varēs iestādies darbā par inteliģentu? Cik saņems inteliģens? Būs kategorijas? Pirmās pakāpes inteliģents, augskākās pakāpes inteliģents? Inteliģentu arodbiedrība... interesanta doma. Zinu, ka arī manā draugu lokā ir cilvēki, kam šī doma aktuāla. Hmm, bet vrb tam piemērota mūžizglītība? ;) Mūžu dzīvo , mūžu mācies... visādas tautskolas uttt, kas nesaistīti ar specialitātes ieguvi... ··· Augstākā izglītība: Augstākā izglītība lasīt visu diskusiju (31 atbildes) –»

LU Vadības zinību maģistratūra (9)
Vai kads studejis / Stude LU Magistratura Vadibas zinibas? 1)Tur taču var ar PR dilpomu ari var staties? 2) kāds ir tas lekciju izkartojums - katru vakaru?:( 3) Vai varbut var kads ko labaku ieteikt?;/ Pilnība trakums - nezinu ko ...

Ja vajag papīru, bet ne zināšanas, tad tur var stāties. Vidējais pasniedzēja vecums pirms gadiem 5, kad tur mācījos, bija gadi 60. Mans viedoklis par šo augstskolu - absolūti zemē nomests laiks. Interesanti, kur jūs cerat atrast darbu ar diplomiem par nekā nezināšanu - tipa komunikāciju, pr, vadibas zinātnes?? Sekretutkas skoropiskas?:)) Mans dēls pabeidza to pēc studijām Tehniskajā universitātē, pašlaik normāls darbs. Iekopēju interesantākās:
1) Ekonomikas maģistra studiju programma
http://www.evf.lu.lv/Izvele.asp?h2=6&h3=7&h4=12&h5=Programmas/
mag_ek.htm&h6=13

2) Vadības zinību maģistra studiju programma
http://www.evf.lu.lv/Izvele.asp?h2=6&h3=7&h4=12&h5=Programmas/
mag_vad.htm&h6=14

3) Starptautisko attiecību (ekonomikas) maģistra studiju programma
http://www.evf.lu.lv/Izvele.asp?h2=6&h3=7&h4=12&h6=34

Vēl ir vesela jūra, papēti pati:
http://www.evf.lu.lv/Izvele.asp?h2=6&h3=0&h4=0&h6=6

Tomēr es Tavā vietā ar 1 maģistra diplomu ietu uz doktorantūru nevis tērētos ar bezjēdzīgu izglītību. LU visas studiju programmas ir akreditētas & pat iedomāties nevaru kam ir jānotiek, lai tās neakreditētu :))))
2006.gadā pabeidzu LU Vadības zinības maģistratūru neklātienes nodaļā. Ir virziens, kurā jāiet un tālāk roc pats! Tikai un vienīgi no paša ir atkarīgs, cik interesantas būs studijas. Pasniedzējs dod ievirzi! Un cilvēki manā studiju ceļā vienmēr ir bijuši gaiši! Augstskola: Latvijas Universitāte
Virziens: Sociālās zinātnes
Piešķiramā kvalifikācija vai/un grāds: Sociālo zinātņu maģistrs vadībzinātnē
Izglītības pakāpe uzsākot programmu: augstākā
Studiju veids, forma un ilgums
pilna laika klātiene: 2 gadi
nepilna laika klātiene: 2 gadi un 6 mēneši
Akreditācijas datums: 30 - 06 - 2009
Akreditācijas beigu termiņš: 31 - 12 - 2015

Par lekciju izkārtojumu un pārējo jāinteresējas LU Ekonomikas un vadības fakultāte mājas lapā.
http://www.evf.lu.lv/

··· Augstākā izglītība: LU Vadības zinību ... lasīt visu diskusiju (9 atbildes) –»

LBK (Latvijas Biznesa koledža) - atsauksmes (9)
Atsauksmes par LBK. Interesē tikai to cilvēku viedokļi kuri paši tur ir studējuši!

Studē meita un šī nesen izteicās,ka tā esot stulbākā skola viņas mūžā(2augstskolas jau pabeigtas).Varbūt tāpēc,ka mācās it kā neklātienē. Nav studēts, bet esmu studējis RTU Ķīmijas tehnoloģijas fak., varbūt tomēr ir vērts padomāt par inženierzinātnes novirzienu, nevis biznesa vadītājiem, ekonomistiem, juristiem vai sociālo zinātņu speciem, kas nevienam naf vajadzīgi. LBK - kas tas - taa ir taa biznesa koledzha Kjengaragaa? Nav tik traki, jenjkju miljonaar! Ja kas, tur ir studeejis slavenais Neo. Taatad aciimredzot pietiekoshi laba videejaas izgliitiibas iestaade, lai peec taas vareetu turpinaat studijas LVU vai citur - kur sirds kaaro. Pie tam iedod arii shaadu taadu specializaaciju, kuru var arii likt lietaa. Kaadreiz, pirms gadiem padsmit, bija sameeraa prestizha iestaade ar iestaashanaas konkursu. Tagad nezinu, shkjiet, ka nedaudz degradeejusi. Es atkal uzskatu,ka katrs lai studee par avu naudu ko vien sirds kaaro-ka tik nauda iet apritee. Peec tam dabuus darbu savaa specialaatee vai nee-tas ir katra pasha indiviida probleemas.
Ja par valsts naudu,tad jaa-bvalstij nav jaatbalsta taadas nzoares,kur ir darbspeeka paarpalikums. Kaada tagad vairs augstakajai izglitibai vertiba? - 2 leksijas 2 dienas nedelaa! :D
Padomju laikaa bija 8 stundaam dienaam 6 dienas nedelaa kartigas macibas, ka galva kupeeja ··· Augstākā izglītība: LBK (Latvijas Biznesa koledža) ... lasīt visu diskusiju (9 atbildes) –»

Magistra studijas "Turībā" (20)
Ir kādas atsauksmes par magistra studijām "Turībā" Uzņēmējdarbības vadībā?

Var ju buut, ka kljuudos... Bet Turiibu kaa taadu gan iipashi augstu nez vai veerteet var... Ja jau pat Sonchika var juristus tur pabeigt ..:) Turība ,labāk tomēr kaut ko citu! 1 gads bija oki, man patika, maaciijos vairaak pat nekaa LU bakaluru, bet otrajaa gadaa bija galiigi ccau, info nekaadas, uz darba rakstissanu un aizstavessanu diezgan daudz nervus paporkkiiju...bet nnemot veeraa, ka optimaali maaciibu laiki bija, tad var maciities! bija o.k., ja maaacas savam vajadzibam nevis vnk papiram (jo tas diploms laikam ne visai koteejas darba tirguu), jebkura macibu iestade der.
tur bija pienemami laiki un patika pieeja - nevis vnk teorija, bet vairak no praktiskas puses, lai var iegutas zinasanas izmantot reali, ja ir tada velme un vajadziba... Patiesībā Turība ir normāla, laba līmeņa askola.
Tikai un vienīgi LU juristi izplatījuši basņu, ka Turība ir S**S! :)))

Galu galā jebkurā askolā ir lohatroni gan pasniedzēju vidū gan studentu.....

Turības ekonomisti (tehn.zinības) kotējās augstākā līmenī nekā citu Rīgas askolu. ··· Augstākā izglītība: Magistra studijas "Turībā" lasīt visu diskusiju (20 atbildes) –»

RISEBA - atsauksmes (9)
Kādas ir atsauksmes par RISEBA? interesē, kā šis skolas diploms /bakalaurs kotējas starptautsikā vidē, lai tālāk mācītos citur? saprotu, ka nav nr TU ne LU, ne zviedri. Bet vai tas ir tāds pats fufelis kā Turība, jeb ir ...

Izteikšu savu viedokli kā cilvēks, kurš vairākus gadus bija strādājis izglītības un zinātnes jomā. Latvijas akadēmiskā joma ir ļoti šaura, turklāt visi pasniedzēji (akadēmiskais sastāvs) virzas no vienas augstskolas citā. Respektīvi, vieni un tie paši pasniedzēji strādā vienlaikus vairākās augstskolās – Latvijas Universitāte, RSU, Baltijas Starptautiskajā akadēmijā utt. Tāpēc izglītības kvalitāte ir atkarīga 1) no konkrētiem pasniedzējiem (vienalga, kurā augstskolā), 2) no izglītības iestādes vadības kontroles pār studiju procesu un pasniedzējiem; 2) no Jūsu vēlmēm studēt un atgūt zināšanas. e- komerciju- TIKAI un vieniigi - krievijaa!! visas pareejaas valstis, liidzarto - izgliitiibas atbilstiiba reaalajai situaacijai, buus tas pats,kas studeet moderno maakslu antropologjijas muzejaa... Nešaubies ne mirkli - tieši tāds pats fufelis kā Turība un tai līdzīgās "auKstās skolas".... Nezinu kā tur ir ar to diploma kotēšanos ārvalsīs. Bet fakts ir tāds, ka mācoties šajā akadēmijā var iegūt labus kontaktus ar turīgiem cilvēkiem. Mēs nabaga RTU studentiņi varam tik, pa logu skatoties uz stajanku, siekaloties par spīdīgajiem Leksusiem un Ferari. haaaa tieshi taa visas viņas vienādas... tikai studiju maka variējas ··· Augstākā izglītība: RISEBA - atsauksmes lasīt visu diskusiju (9 atbildes) –»

Studijas divās maģistratūrās ar vienu bakalaura diplomu (9)
Ir profes. bakalaura grads. Tālak iestajos teiksim kada augstskola. Bet es taču reali ar to pāsu bak. grada dilpomu vel varu ari citur magistratura iet? vai ta nevar?:/ Galigs aptumsums man iestājies:(( nesaprotu vairak neka...

ir noteikti programmas, kurās pārnesas iegūtie KP, bet ir jomas, kurās būs jāpiemaksā un jāiegūst KP. vismaz uz bakalauru tā ir, par maģistriem nezinu, vēl neesmu maģistratūrā iestājusies. pagaidīšu "labākus" naudas laikus. Šis jautājums ir jāuzdod konkrētajā iestādē, kur esi nomērķējusi iet :)
Katrā ziņā zinu, gadījumus, kad ar jurista bakalauru iestājas un piebeidz ekonomikas un vadības magistrus :) nē - var visur, kur Tevi ņem pretī :) Un pat var arī vienlaicīgi - ja Tev pašai ir dūša 2 paralēli laist - ir zināmi arī tādi faķīri Divas pamatizglītības tev noteikti nevajag. Tev ir sasniegts konkrēts izglītības līmenis, šai gadījumā bakalaurs, kas dod tiesības studēt tālāk. Un ir vienalga, cik reizes tu to bakalauru esi ieguvusi.
Cits jautājums - vai abas augstskolas pieļauj, ka tu studē divās programmās vienlaicīgi. Es nezinu, kā ir tagad. Bet, kad es stājos pirms 6 gadiem bakalauros, LU neļāva vienlaicīgi studēt divās programmās. Iespējams, uz maģistriem tas neattiecas vai šis ierobežojums ir vispār atcelts. Bet es zinu pāris cilvēkus (bijušo kursabiedreni un paziņu paziņu), kas vienlaicīgi studē divās programmās. Pirmajā gadījumā bija divas maģistratūras (LU un LKA), otrā - bakalauri (LU un Turība). man domāt, ka var studēt. viss jau tikai naudas jautājumā. ja vien netaisies studēt dienas programmās, tad gan diez vai dos Tev tādu iespēju. bet viena var būt dienas, viena vakara vai neklātienes programma, galvenais, lai vari samaksāt par studijām. :)) cik es atceros no bakalaura, tad visriebīgākais laiks ir uz sesijām - pārklājas, un laikā netiekot uz eksāmeniem atkal jāpiķo. vot tas laikam ir pats debīlākais, bet bagātam jau neko nevar padarīt, - pats studē, pats maksā. :)) lai izdodas, Mūn. ··· Augstākā izglītība: Studijas divās ... lasīt visu diskusiju (9 atbildes) –»

Vai var nopirkt augstskolas diplomu? (7)
Vai kāds zin vai ir iespēja nopirkt augstskolas diplomu un cik tas kvalitatīvs un cik maksā???

Ha, ha, ha! Skolotājiem ir visiem jāiegūst augstākā izglītība! taču, tā kā viena daļa skolotāju ir ar patiešām ierobežotām zināšanu gūšanas un uzkrāšanas iespējām (katastrofāls galvas smadzeņu apjoma iztrūkums), tad atliek vien doties uz tirgu un iegādāties "vāciņus"...
Klau, zinu, kur var dabūt! Ieej darbmācības kabinetā pie Vitolda! Viņš labi zīmē!!! :))))) Interesanti, kurš būs tas trakais un stāstīs, pat ja zinās? Tā tak krimināli sodāma lieta. To prasa skolotāja?? tas, kas pašlaik notiek augstskolās, citādi kā par "diplomu tirdzniecību" arī nav dēvējams. "Cik tas ir kvalitatīvs?"
Pērle, noliecu galvu šitāda ķīseļa priekšā. ··· Augstākā izglītība: Vai var nopirkt augstskolas ... lasīt visu diskusiju (7 atbildes) –»

Vai vecākiem jāapmaksā bērna augstāko izglītību? (37)
Labdien! Būtu pateicīga par jūsu viedokli šādā jautājumā - vai vecāku pienākums ir apmaksāt bērnam augstāko izglītību? Labprāt uzklausīšu viedokļus, paldies! Un laimīgu Jauno gadu visiem!!!

··· Augstākā izglītība: Vai vecākiem jāapmaksā ... lasīt visu diskusiju (37 atbildes) –»

Augstākā izglītība toreiz un tagad (32)
Kad es padomju laikos 80tajos studēju matemātiku, mums bija KATRU dienu pa 7-8 lekcijām. Parasti sākām 8 no rīta un beidzām 19 vakarā. Arī sesdienās, tad gan bija mazāk lekcijas. Brīva tikai svētdiena. Visu dienu augstākā ...

Ja salīdzina augstāko izglītību un tās devumu toreiz un tagad, tad: 1. Latvijā ir par daudz augstāko mācību iestāžu (valsts+ privātas), kur notiek nevajadzīga dublēšanās un liela daļa mācību programmas nav noderīgas tautsaimniecībai. Toreiz vairāk domāja par profesiju noderīgumu; 2. pasniedzēju kadri ir ļoti vāji un novecojuši(izņemot IT), jauno pasniedzēju ir ļoti maz un spējīgākie aizbrauc. Toreiz vairāk domāja par jauniem kadriem, bija spēcīgāka konkurence un, ja neizgāja ikgadējo atestāciju un nebija vispāratzītu publikāciju, amats bija jāatstāj vai pazemināja. Šodien ja zaudē vienā, vari aiziet uz citu ar draugu palīdzību; 3. ļoti svarīgi bija uzņemšanas konkursi, kad uzņēma tikai labākos un spējīgākos, šodien mazāk (ja viņi tiek budžetā) un uzņem tos, kas maksā, bet bieži galīgi profānus, kuriem būtu vēlreiz jāmācās vdsk. vai pat pamatskolā vai arī jāapgūst tikai arods; 4. par lielu trūkumu uzskatu vdsk. pieļauto bez apdomas pārņemto no Rietumiem priekšmetu brīvo izvēli. Kurš skolnieks neizvēlēsies tos priekšmetus, kurus ir vieglāk un bez piepūles mācīties? arī vecākiem ir mazāk kreņķu, reti kuri padomā par bērnu nākotni. Arī testi neveicina ne domāšanu, ne prasmi runāt, komunikācijas neprasme redzama sadzīvē un darbā, tagad plaģiātisma izplatība(pat jāpieņem ir speciāls likums) un studenti šodien praktiski, ar nelieliem izņēmumiem, neprot mācīties patstāvīgi, jo nav tam izveidota bāze; 5. augstskolu programmas šodien ir maz saistītas ar nepieciešamajām profesijām tautsaimniecībā un nespēju jaunos speciālistus nodrošināt ar darbu...ir noteiktu profesiju(psihologi, juristi, ekonomisti u.c.)pārprodukcija; 6. Faktiski šodien Latvijas augstakā izglītība ir nonākusi strupceļā un nav neviena IZM kuram būtu ´´dūša" ķerties pie vispārējas vdsk. un augstākās izglītības reorganizācijas..pārāk daudz pretinieku, īpaši tagad pēc tam, kad nav aktualizētas daudzas augstkolu mācību programmas. Un ne velti tās visie ....visiem spēkiem pretojas starptautiskas atestācijas komisijas izveidei par mācību programmu un pasniedzēju atbilstību šodienas prasībām. Skumji, bet diemžēl tādi ir fakti. Kādreiz arī grāmatvedim bija pilnas mēbeles ar papīriem, atskaitēm, rēķiniem utt., darbs bija smags un grūts, bet tagad, ja laba resursu pārvaldības programma, darba ir krietni mazāk un strādāt var efektīvāk. Arī pārdevējiem - padomā, kādas rindas būtu tirdzniecības centros, ja pārdevējs skaitītu ar skaitīkļiem, bet cik efektīvāk pārdevēji var strādāt ar normālu kasu sistēmu? To sauc par automatizāciju un efektivizāciju, mans draugs. Uz mācībām attiecas tas pats - lai ar augstāko matemātiku noņemas programmētāji, kas veido programmas, kur tā ir nepieciešama, bet lietas spečuki lai uz nevajadzīgiem rēķiniem laiku netērē - lai dara darbu izmantojot jau gatavu "velosipēdu". Atļaušos tomēr vismaz daļēji nepiekrist Deisai. Jā, protams, automatizācija un efektivizācija ir notikusi, bet jautājums ir par to, cik lielā mērā tas padara noteikta veida zināšanas nevajadzīgas/liekas? Vai tad kalkulatora un kases aparāta izgudrošana ir iemesls, lai cilvēks vairs nemācītos skaitīt, reizināt un veikt citas darbības ar skaitļiem? Aspekts ir tāds, ka automatizācija un dažāda veida mašīnas ir brīnišķīgas ierīces, kuras apstrādā tām iedotu informāciju, taču tās pašas nerada jaunu info un arī nespēj plašāk interpretēt rezultātus - tam ir vajadzīga cilvēka spēja domāt. Ne mazāk svarīgi - tikai cilvēka domas attīstība var būt par pamatu šo pašu brīnišķīgo ierīču tālākai attīstībai. Attiecīgi - grozies kā gribi, bet galu galā viss tik un tā atduras pret cilvēka, nevis mašīnas, domu.

Papildus, ir disciplīnas, kuru primārais uzdevums nav tikt pielietotām praksē, bet gan asināt prātu. Piemēram, šahs nav "praktiski" pielietojama spēle, bet tā ļauj trenēt smadzenes. Līdzīgi ir ar virkni lietu mācību programmās. Turklāt zināšanām ir viena ļoti savdabīga īpašība, proti, cilvēks var praktiski pielietot tikai to, ko zina. Ja cilvēks nezina augstāko matemātiku, tad to nepielietos; ja zina, attiecīgā situācijā viņš to spēs pielietot. Tieši tāpēc labāk ir zināt vairāk, nevis mazāk. Šķiet, tolaik mācību programmas (gan kompleksā, gan atsevišķi pa kursiem) bija labāk izstrādātas. sabalansētas utt. Taisnība, protams, ir DanaL 2015-01-06 15:00 rakstītajam, ka diezgan paliels īpatsvars bija kompartijas vēstures, marksisma, militārās apmācības kursiem. Starp citu, LVU, līdz pat 4.kursam ieskaitot, obligātas bija arī 2 fizkultūras nodarbības nedēļā - pa 1,5 stundām, kas, manuprāt, nebūt nebija slikti... :)
Pirms gada bija iespēja ielūkoties vecākās meitas studiju programmā - man likās, ka tie kursi, kas bija "sabāzti" konkrētajā programmā, bija it kā katrs par sevi, savstarpēji maz saistīti, bez tāda skaidri definēta kopuzdevuma. Protams, par konkrēto kursu līmeni, dziļumu, pasniegšanas metodiku spriest nevaru... ··· Augstākā izglītība: Augstākā izglītība toreiz ... lasīt visu diskusiju (32 atbildes) –»

iepriekšējie jautājumi

Uzdot jautājumu

Twitter Draugiem Facebook uz e-pastu