Vai mēģinājumi pagarināt cilvēka dzīvi nav tuvāko egoisms?

Pagājušās nedēļas nogalē aizsaulē aizgāja mans paziņa - ļoti gudrs, lielisks cilvēks. Kad uzzināju par viņa slimību, mēģināju viņam ieteikt pie kāda speciālista griezties, taču gan manu, gan savu tuvāko palīdzību viņš atraidīja, sakot, ka pats zinot kas un kā jādara. Acīmredzot apzinoties, ka slimība ir neārstējama un būdams gudrs cilvēks, viņš saprata, ka rezultāts agrāk vai vēlāk būs letāls. Viņš vienkārši bija noguris no dzīves, jo necīnījās par savu dzīvību un arī negribēja būt par nastu tuvākajiem. Vai tas nav tuvāko egoisms(censties paildzināt otram dzīvi, lai tikai būtu) ignorēt otra izvēli, vai tā izpaužas rūpes par tuvāko? Es domāju, ja kāds izteicis savu vēlmi, tad kāpēc otram ir tiesības to ignorēt un kādas tās ir tiesības?

7_jeeri (2009-07-14 17:27)      ja cilveeks pats apzinaas, ko dara, tad taa ir vinja izveele. ne laba, ne slikta, ne balta, ne melna, bet vinja. personiigaa. un taa jaarespektee.

67karamele (2009-07-14 17:47)      Ir teiciens: "Gājēju un mirēju vēl neviens nav apturējis".
Mazliet nežēlīgi, bet toties trāpīgi gan...

Kamija (2009-07-14 17:50)      Izsaku līdzjūtību! :((

Bet katram pašam ir tiesības izvēlēties... VISU! ;)

barbarosa9 (2009-07-14 17:57)      Biezji vien shaada izveele ir gariiga speeka truukums, apaatija un egisms attieciibaa pret tiem, kuri grib un var paliidzeet, kaa arii no sirds juut liidzi.

Branna (2009-07-14 18:09)      Ir grūti domāt par līdzcilvēkiem,ja cilvēks ir noguris no savas personīgās dzīves.Viņš nu noteikti zināja,cik neciešami smagi ir sadzīvot ar savu slimību.
Es reiz lasīju,ka palicējiem ir vairāk žēl sevis.Pirmais jautājums rodas- kā mēs dzīvosim bez viņa?
Tagad viņš ir brīvs no visām problēmām.

BuutlsBamtrinkets (2009-07-14 18:39)      Trūkums, apātija vai kas cits, lasīt:"tad taa ir vinja izveele. ne laba, ne slikta, ne balta, ne melna, bet vinja. personiigaa. un taa jaarespektee."©

Kamija (2009-07-14 19:27)      Tu darīji to, ka Tev bija jādara... un nav ko sev pārmest ;) ja nebūtu tā darījusi sev pārmestu - bet es taču varēju palīdzēt / pierunāt uz ārstēšanos utt., tagad Tev nav ko sev pārmest, darīji, ko varēji ;)

Viņš darīja tā, kā pats uzskatīja par pareizu. Es (kā samērā lepns & neatkarīgs cilvēks) arī visvairāk baidos palikt atkarīga & kopjama :((( Droši vien rīkotos līdzīgi... tfu, tfu ;)

Bet apvainoties par to, ka kāds aizgājis, nepajautājot atļauju, protams, ir cilvēcīgi, tomēr naivi...

PS Nekā personīga!

barbarosa9 (2009-07-14 19:39)      Butl, un ko tu esi gribeejis pateikt taas, no konteksta izrautaas, fraazes sablendereejot?

Nohero (2009-07-14 20:41)      Mana līdzjūtība šai gadījumā.
Protams, ka katrs var izvēlēties risinājumu sev un protams, ka katrs grib palīdzēt un novilcināt beigu brīdi savam tuvam cilvēkam. Var sanākt tāda pretruna, bet tā nu tas ir. Zinu gadījumu, kad meita savu māti ar bezcerīgām vēža metastāzēm turēja pie dzīvības visiem iedomājamiem līdzekļiem. Nu kādu gadu tā viņu mocīja. Zinu vēl vienu gadījumu, kad sieviete atteicās no kropļojošas operācijas, kas varēja būtiski paildzināt mūžu, bet kādā kvalitātē - varbūt, ka pat ne tik ļoti sliktā, bet viņa negribēja. Katrā gadījumā - ja pati būtu šādā situācija, tad ļoti gribētu, lai kāds tomēr palīdz cīnīties. Līdz kādai robežai. Kādai konkrēti - to varēs redzēt tikai TAD.

Oika (2009-07-14 20:52)      Manai mammai arī ir neārstējama slimība un nav arī zāles šādai slimībai! Bet viņai ir spēcīga dzīvotgriba! Viņas lozungs - es gribu dzīvot, nevis nīkuļot! Es mammu apbrīnoju par viņas dzīvesprieku, degsmi, uzņēmību! Protams, bijuši arī kritiski brīži, kad teica, kad negrib dzīvot un labāk nomirtu! Pateicoties tikai tuvinieku atbalstam, sapratnei, iecietībai un mīlestībai, mēs viņai palīdzējām tālāk cīnīties! Lai vai kā - mamma ir laimīga, ka viņa "turās"!

Kaut_kur gadījumā - man šķiet, ka tas bija vīrietis, kurš aizgāja viņsaulē!
Dzirdēts viedoklis, ka sievietēm un vīriešiem ir atšķirīga attieksme saslimšanas gadījumā! Diemžēl, bet vairumā gadījumā vīrieši padodās slimības gaitai un necīnās!

Palomino (2009-07-14 21:04)      Jūtu līdzi! Kas to lai zin, kāpēc katrs izvēlas tādu vai citādu ceļu. Ja nu šajā gadījumā Tavs paziņa šo bēdīgo iznākumu uzskatīja par kādas situācijas vai problēmas vienīgo iespējamo un pieņemamo atrisinājumu? Lai nu kā, domāju, nav ko sev pārmest.

Uve (2009-07-14 22:35)      Man liekas,ka viņš bija ļoti spēcīgs un stiprs cilvēks,kurš apzinājās realītāti un negribēja nīkt.Negribēja sāpināt savus tuvākos un mocīties pats.Pie tam-un tas nav mazsvarīgi,arī finansiālā puse.Cīnoties ar vējdzirnavām un grūžot naudu bieži vien ne visai godīgajās ārstētāju un cerību devēju rīklēs,tuvinieki no daudz kā atsakās un vēl parādos nokļūst.Ja slimība ir izārstējama,tas ir tā vērts,bet ja ne-vilkt savas dienaskā dzīvam līķim.Es izvēlētos labāk ātru,nekā lēnu nāvi.

MAaSA (2009-07-14 22:43)      Nē. Tās ,zināms, ir manasemocijas,taču es tomēr mēģinātu pacīnīties,lai atvieglotu aiziešanu.
Un,ja nu?

eugen (2009-07-14 23:08)      ..mana pieredze [esmu jau bijis miris] - piekriitu francjiem - katram cilvekam ir vismaz 20 iemeslu lai nedziivotu..

karbonaade (2009-07-15 08:58)      Kops medicina spej noturet pie dzivibas koma gulosu darzeni, mums nekas cits neatliek, ka pienemt to, ka cilvekam ir tiesibas izveleties aiziet no pasaules...
Dazi mani uzskata par cinisku, bet es domaju, ka moderna medicina liek parskatit etiskos principus. Nekad neesmu sapratusi, kapec cinas par dzivibu, kurai vairs ne pasa uzturama, ne apkart esoso cilveku acis nav (stulbi skan) vertibas....
Es domaju, ka tas cilveks ir laimigaks ka engelis, nevis dzivs slimnieks, kas cies milzigas sapes un ir apkopjams.
Starp citu mana vecmamina, kas nodzivoja lidz saviem 90, loti baidijas no ta, ka paliks uz gultas un kopjama. Nomira vina atri - paris dienu laika. Un es tikai priecajos, ka si vinas velesanas piepildijas.

kritejs (2009-07-15 09:42)      Un egoisms ir no viņa puses, domāt tikai par sevi. Ir ari teiciens, ka mēs esam atbildīgi par tiem kurus pieradinām.

VIZUAALAAmaaksla (2009-07-15 14:34)      domāju, ka tā ir cita līmeņa saruna!
Neētiski tā tomēr bezkontekstā kādu , kurš sarunā nepiedalās, apspriest.......

JUST_B (2009-10-06 14:43)      pirmkārt - Vizuālāmāksla pateica vislabāk
otrkārt-cilvēki ir dažādi. varbūt viņam gribējās, lai kāds atrunā. gribējās justies vajadzīgam. bet visi ļoti saprotoši "akceptēja viņa izvēli" un jutās atviegloti..

viens publisku saucienu "uzaicinu visus uz savu dzimšanas dienu" tā arī uztver - un ierodās. otrs to saprot kā pieklājīgu žestu, kurš noteikti domāts dažiem, ne visiem.. un bez atkārtota personīga uzaicinājuma tur nekad neieradīsies

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu