Vai mēģinājumi pagarināt cilvēka dzīvi nav tuvāko egoisms?
Pagājušās nedēļas nogalē aizsaulē aizgāja mans paziņa - ļoti gudrs, lielisks cilvēks. Kad uzzināju par viņa slimību, mēģināju viņam ieteikt pie kāda speciālista griezties, taču gan manu, gan savu tuvāko palīdzību viņš atraidīja, sakot, ka pats zinot kas un kā jādara. Acīmredzot apzinoties, ka slimība ir neārstējama un būdams gudrs cilvēks, viņš saprata, ka rezultāts agrāk vai vēlāk būs letāls. Viņš vienkārši bija noguris no dzīves, jo necīnījās par savu dzīvību un arī negribēja būt par nastu tuvākajiem. Vai tas nav tuvāko egoisms(censties paildzināt otram dzīvi, lai tikai būtu) ignorēt otra izvēli, vai tā izpaužas rūpes par tuvāko? Es domāju, ja kāds izteicis savu vēlmi, tad kāpēc otram ir tiesības to ignorēt un kādas tās ir tiesības?
saulllaa (2009-10-15 09:55)
un ir cilvēki kas pie nopietnas slimibas nolaiž rokas,un taa arii ļaujās tai..bet tuvākie cenšās maximāli sapurinat cilveku..tas nav nekāds egoisms....šajos laikos laikam no katras labas cilvēka rīcibas kāds cenšās izpūst ko sliktu.....
Ja es nolaižu rokas,un padodos slimībai,tad tas jau ir egoisms..jo aiz manis paliek cilvēki,ka smani miil,kuriem esmu vajadzīga..jādomā ir par to vienmēr........sabrukt protams,ka var jebkurš..bet ir jācīnas,un ja ir tādi tuvinieki kas tik cenšās sapurinat...eh laimīgie cilvēki......
man ļoti žēl par tavu draugu....skumji,....
edmunds (2009-10-15 10:03)
domaju ka tavs draugs izdarija pareizo izveeli - labaak dziivot iisaak un pilnveertiigi nevis buut par daarzeni un tuvinieku apgruutinaajumu.
protams ka labaak ir kaa mans vecaisteevs - apseedaas atpuusties uz blukjiisha peec malkas skaldiisanas un aizmiga. bet taa dievs panjem retos, taa ir daavana.
protams ka ir jaadara viss sakariigais bet piem veezja slimnieki kuri lieto kjiimiju un graizaas liidz peedeejam manupraat paarspiilee. tajaa pashaa laikaa zinu vienu meiteni kura visu darija peec maximuma un jau 10 gadi pagaajushi kopsh dziiva un dziivo pilnveertiigu dziivi. secinaajums - izveele jaaizdara pasham.
p.s. neatziistu pasnaaviibu kaa aiziesanas veidu. tad labaak pirms naaves izdariit kaadu labu darbu sabiedriibas labaa un piemeeram nopeert skjeeli vai lembergu ar riiksteem :)))
Sonja21 (2010-03-20 18:34) Vispirms- izsaku līdzjūtību.Par tēmu- atvaino, tacu jebkura dzīve beidzas ar letālu iznakumu, dzīvs mūžīgi mūžos vēl neviens nav palicis. Ja visi, kuriem diagnosticē smagu, dotajā brīdī- neārstejamu slimību, neko nedarīs lietas ( veselības) labā- tad jau kapsētās vietas nebūs. Ja runa ir par vēzi- tad skatīties uz tādu slimnieku kā uz adekvātu cilvēku , sorry, bet nevar. Tatad - arī runāt par apzinātu un apdomātu izvēli.
samuraja (2012-08-26 08:54)
Es arī sobrīd esmu satikusi pāris vecus cilvekus ar vēža diagnozi, kādu laiku ir veiksmīgi cīnījušies, ārstējušies, taču pēc kāda laika ir izrādījies ka viss ir bijis velti, viss jāsak no jauna- un cilveki ir pateikuši, es vairs to murgu- ārstēšanos negribu- jo konkrētie cilveki no tas ārstešanas jūtās drausmīgi slikti- var teikt kā dzīvi miroņi, tad nu šajos gadījumos uzskatu ka ir tiesības cilvekam pateikt nē- es gribu dzīvot tik cik man no dabas nolemts un kaut cik cilvecīgi- izbaudot tuvinieku klātbūtni savas majās, nevis slimnīcās, guļot. Protams ir mazbērni un bērni dēļ kuriem ir stimuls dzīvot- taču- savā ziņā tas ir katra egoisms- paildzināt mākslīgi cilvēka mūžu- mokot viņu, lai tikai pašam nebūtu jāraud sāpēs par aizgājušo.
Kad m an bija 20 gadu, mans tevs nomira pēc sirds operācijas- tajā brīdī es biju dusmīga uz visu pasauli, ārstiem, Dievu, ka atņēma man dārgāko, taču tagad pēc daudziem gadiem saprotu ka viņam varbūt tas bija labakais, jo pec savas dabas viņs biaj ļoti aktīvs cilveks- pēc operācijas viņam būtu jādzīvo kā pusmironim- vai viņš pats to spētu pieņemt- vīrietis spēka gados?
| << iepriekšējās | Atbildes 21 līdz 24 (kopā 24) |
pievienot viedokli
uzdot jautājumu