Kam mēs ticam?

Vieni tic kādai no reliģijām, citi tikai zinātniski pamatotiem faktiem, citi medijos paustajām ziņām, citi tam, ka netic nekam, vēl citi - tikai un vienīgi savai pieredzei. Kam jūsuprāt ir vērts ticēt? Vai ticat, ka Armstrongs bijis uz Mēness? Ja jā, tad kāpēc neviens pēc viņa tur vairs nav savu kāju spēris??? Vai visu, kam ticat, pārbaudāt praksē?

HRDS (2014-01-29 18:16)      Es varu pateik kam es neticu... Tās ir Sievietes...! Shkjiet, kā ātrāk sākšu ticēt Dievam nekā kādas Sievietes teikto ņemšu par pilnu...

Laurencia (2014-01-29 19:45)      Mīlestībai - zinu, ka naivi... Par Ārmstrongu, lai spriež zinātnieki... Man lūdzu kādu kripatu no mīlestības kausa :)

jozolsen (2014-01-29 19:46)      Uz mēneša bijis padsmit cilvēku,klausi mazāk skaudīgos krievus.Ticu matemātikai-cipariem,tie nav emocionāli.Statistikai,procentiem..Parāda tendences kā ,uz kurieni ,kāpēc un utt.Pašam jādarbina savas smadzenes,info bāze,cik nu kuram ir.Nu neesmu avs,kā lielais vairums un neskatos reklāmas.Pastāvīgi domājošs,redzošs.

Satrika (2014-01-29 20:39)      Ticība atnāk pati kā pārsteigums, neatkarīgi no cilvēka gribas.Ticu zvaigznēm.

Nevi (2014-01-29 22:09)      aha ... bet tici kam gribi! Tici dikti tam, ka esi gudra - super! savas smadzenes esi redzējisu? kā zini, ka tās vispār tur ir?

/ tas nav nekāds personisks uzbrauciens, lūdzu uztver kā retorisku lietu, nebūt necenšos apšaubīt tavu intelektu!/

av2 (2014-01-30 04:24)      Armstrongs nebija peedeejais uz meenesi. Eugene Cernan bija peedeejais , tas viens. Otrs, ssodien daudzkas ir 1000x daargaaks, kaa bija tad. Tapeec ari nelidojam uz turieni. Un tressais, iisti iemesla nemaz nav tur lidot, jo nekaa tur nav. Ir kautkaadi taalejossi plaani, ka vareetu ieguut lloti lielu energgiju no meekness puteklliem, kas ir miljonos gadu savaakussi to no saules , bet taa ir veel tala naakotne.
Kam ticu? Ticu sev, un saveejiem. Un arii ticu, ka cilveeki nav vieniigaas sapraatiigaas buutnes neizmeerojamajaa vissumaa, triljonos zvaigzznnu utt.

jozolsen (2014-01-30 08:55)      Ticu realitātei un uz to balstos.Cilvju rīcība ir tik reāla darbībā,cik to smadzenīšu ir.Arī pasakās ir patiesība,tikai jāpadomā un tā jāredz.Idealoģija,reliģija nepieciešama avīm lai viņus būtu vieglāk pārvaldīt un kontrolēt.Ir jau arī tie ,kuri to izdomā un ieviešs dzīvē.Daudzi mēģinājumā gājuši nebūtībā.Vēsturi jau raksta un uzpiež savu avīm tikai tās idealogījas kuras izdzīvo un uzvar pār pārējām.Tikai analizējot vēsturi un salīdzinot,to spēj izprast..Bet avīm jau to nevajag,domāt redzēt..

IzlozeLOZE (2014-01-30 09:07)      Ticība un reliģija ir divas atšķirīgas lietas.

Polus (2014-01-30 10:45)      Izlasot komentārus, sagribējās nocitēt. Tātad - Sers Džons Eklss, Nobela prēmijas laureāts 1993.g., smadzeņu izpētes aizsācējs, Oksfordas Universitātes profesors, dzīves laikā uzskatīts par vienu no pasaules 100 nozīmīgākajiem cilvēkiem:

"Daudzu zinātnieku ticība tam, ka zinātne eventuāli atklās absolūto eksistenciālo patiesību, ir kļūdaina, jo zinātne nevar atklāt absolūto patiesību. Tas, ko zinātne piedāvā, ir hipotēzes, kuras ļauj nonākt tuvāk patiesībai. Bet zinātnieki nezina vairāk par to. Mūsu zinātniskie koncepti vienmēr mainīsies līdz ar zinātnes progresu.

Gravitācijas likums nav galīga patiesība. Visas mūsu idejas ar laiku tiek transformētas tālāku pētījumu gaitā. Pat mūsu dzīves laikā ir bijušas milzīgas izmaiņas. Par nelaimi, daudzi zinātnieki neizprot šīs disciplīnas robežas. Viņi apgalvo, ka kādu dienu zinātne izskaidros vērtības, skaistumu, mīlestību, draudzību, estētisko un literāro kvalitāti; ka tās ir tikai funkcijas no smadzeņu darbības, tikai labāk jāizprot smadzeņu darbību. Šis skatījums ir īstākā māņticība, kurš mulsina gan pašus zinātniekus, gan sabiedrību kopumā.

Fakti liek ticēt tam, ka mēs esam dievišķi radīti. Neviens cits izskaidrojums mūsu unikalitātei nav noturams; ne ģenētiskā unikalitāte ar tās neiedomājami fantastisko loteriju, ne diferenciācija vides ietekmē, kas nevis nosaka mūsu unikalitāti, bet tikai to zināmā mērā modificē. Šim secinājumam ir nenovērtējama teoloģiskā nozīme.

Cilvēka eksistenciālās pieredzes skaidrojums, balstoties uz nervu impulsiem, ir māņticība. Jo vairāk pētām smadzenes, jo vairāk izprotam, cik ļoti cilvēks atšķiras no jebkā cita materiālajā pasaulē. Gan reliģija, gan zinātne ir cilvēka prāta radošie aspekti. Šķietamais konflikts starp šiem diviem ir tikai un vienīgi nezināšanas rezultāts."

jozolsen (2014-01-30 10:57)      Cilvis ir lielākais parazīts uz zemes....Atšķiramies no citiem.(nevar jau pat izpētīt delfīnus,primātus un ir tik ļoti daudz kopīga)...lai noliegtu māti dabu,neizprotot būtību.

Polus (2014-01-30 11:13)      P.S. Es pavisam noteikti sevi pieskaitu pie tiem, kurus jozolsen sauc par "avīm". Ģenialitāte, kura ļautu apšaubīt visu un visus, kas ir citu radīts un izdomāts, vismaz man ir intelektuāli nesasniedzama. Lai gan pati doma par to, ka absolūtā patiesība ir sarežģīta, ir tikai un vienīgi pieņēmums.

P.P.S. Lai gan esmu avs, tomēr vārda "ideoloģija" pareizu rakstību esmu spējis apgūt. Vai arī kļūdainā rakstība ir sava veida pa[t]stāvīgi domājošā statistiski matemātisks protests, kurš balstīts dzīvnieku līdzībā un vēstures izpratnē - ? :))

tiu (2014-01-30 13:25)      Te pilnīgi simboliski absolūtie pretpoli blakus novietojušies. gudrība pazemīga, stulbums iedomīgs. Tik uzskatāmi!
Piedošanu, ka ne par tēmu! :)

limonija (2014-01-30 15:26)      Cilvēka eksistenciālās pieredzes skaidrojums, balstoties uz nervu impulsiem, ir māņticība. Jo vairāk pētām smadzenes, jo vairāk izprotam, cik ļoti cilvēks atšķiras no jebkā cita materiālajā pasaulē. Gan reliģija, gan zinātne ir cilvēka prāta radošie aspekti. Šķietamais konflikts starp šiem diviem ir tikai un vienīgi nezināšanas rezultāts."(c) Super! Labprāt pievienojos "avīm"...:) Bet doma, ka nevienam neklausīšu, pats visu zinu - tik ļoti piestāv vīzdegunīgiem tīņiem, ka baidos kaut ko tādu sev laist tuvumā:D

SievieteMelnaa (2014-01-31 15:36)      Tikai tam, kas ir zinātniski pierād´its un pierādams.

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu