Kā zaudējumu sekas mazināt

Pazust    8 Tas atkarīgs no attiecībām, kādas bijušas ar šo zaudēto cilvēku. Un ja šis cilvēks ir bijis svarīgs, tad kompensēt īsti to nevar nekas. Jā, laiks dziedē, bet ik pa laikam tās skumjas pārņem atkal un atkal. 2020-11-22 17:23

burleska    2 Tik daudz variantu... Kas par cilvēku, kā viss noticis... Teiksim, smaga un ilgstoša dzīvesbiedra slimība var radīt trauksmi uzsākt jaunas attiecības un ja nu atkal tādai pieredzei jāiet cauri.. Pēkšņa tuva cilvēka nāve- ikdienas trauksme, bet ja nu atkal... 2020-11-22 17:33

Sigvarts  1 16 Zaudējums?
Ir jāsaprot savas izjūtas. Jānosauc tās pareizā vārdā. Tad ar tām var tikt vieglāk galā. Tas nav zaudējums. Mums neviens nav atņēmis, nozadzis, izkrāpis mums piederošu lietu. Cilvēks ir aizgājis, beidzis savu šīs zemes ceļu. Mums ir skumji, mēs no viņa atvadāmies, taču mēs viņu nezaudējam. Mēs viņu pieminam. Šeit nav iemesla justies aizvainotam vai apkrāptam. Tā ir dzīve.
Es neprotu šo. Mācītāji to prot labāk pateikt. 2020-11-22 18:08

hjuumans    5 sapņos tēvu redzu. rokas stiepj. labs cilvēks nebija. ļoti smags, īstenība. prasīju mammai, ko ar to visu darīt. viņa teica, lai vnk mīlot fāteri. neko vairāk. tad sniedzu viņam rokas un gāju klāt.
vai zaudējumi ir kompensējami?
ne viss, bet daudz kas ir un tieši, kā lai atbild, jo viss tas ir tik personiski.
man liekas, piedošana ir nepieciešama, lai cilvēks tiktu tālāk. 2020-11-22 18:10

Felde    10 Neviens nav nemirstigs,un vienmer bus jautaajums-kaa butu,ja buutu....
Viens,ja aiziet vecss cilveeks...tads ir dziives ritums.Bet pavisam kas cits,ja aiziet jauns... saapes rimst leenam,bet nekad neizzudiis....
Nespeju iedomaties,un pat neveelos-kaa ir,vecaakiem pavadot beernu....
Tapec,ieklausieties tuviniekos,kamer dziivi....jo dziives var mainiities peeksnni,negaidot! Un tam nekad nevari but gatavs! 2020-11-22 18:22

janisb  6 1 Vajadzēja vairāk ciemos braukt, tad nebūtu no testamenta izslēguši... 2020-11-22 18:23

Chris1986  3 4 Laiks dziedē pilnīgi visu. Ļoti ilgs laiks 2020-11-22 18:36

Tessa  3 8 nez, nav ko kaveties pie atminjam, tapat vinjus neatgriezt. un neba jau bija ta, ka viss bija gludi pat tuvako attieciibas, vnk daudziem ir tieksme glorificet aizgajušos un kapa vietu parverst par kultu, manuprat, tas nav pareizi.
parasti es novembrii esmu pie saviem kapiem, tapec laiciigi sakartoju. šogad daudz darba, tapec fiksi triecos otrdien 200km ar grabekliem un cimdiem, ka arii vainagiem uz abiem kapiem.
bet nu tur tapat tiirs un labi izskatas. aprunajos, pienakumu izpildiju. saraju ar pie reizes. kartiibai jabut. ta ka viss ok. 2020-11-22 18:53

Estebans  3 1 Izrādās ne tikai analos jautājumos eksperti. 2020-11-22 19:07

314pars  11 2 zaudēt var tik to kas jau ir....ja zaudēji apgādnieku- tad ej strādāt, ja zaudēji padomdevēju - ej mācies, ja esi pa stulbu un slinku, tad aizver muti un ej bomžot.
Drīz jauu sāksi prasīt kompensāciju par neizpistu veceni vaii spermas zaudējumu dzimstot bērnam 2020-11-22 19:09

Felde  3 4 ...spermas zaudejumu dzimstot bernam... Nu re-kur atbilde! Muuzzu dzivo,muuzzu macies... Izradas,kamer sieviete dzemdee,virietis zaudee spermu.... 2020-11-22 19:24

Skumjudruva1950  1 5 Tuvinieki aiziet, bet vienmēr paliek mūsu atmiņās Paliek darbi un lietas, kas par viņiem atgādina .Laiks dziedē, bet kompensēt nav iespējams nekad un ne ar ko. Savā aizņemtība mēs pārāk maz laika veltām saviem mīļajiem un to saprotam tikai tad,kad viņu vairs nav. 2020-11-22 19:41

Ievinjata    3 Skumjudruva tik drūma? Es tā neteiktu, ka veltu savējiem pārāk maz laika. Dzīvojam vienā mājā. Pieeju un samīļoju katru vakaru. Manas dzīves lielākais zaudējums ir daudzus gadus atpakaļ mirusī vecmamma, kura bija man tuvākais draugs un dvēselesbiedrs. Ilgi nāca sapņos diezgan šausmīgā, miroņa paskatā. Nācās parunāt, lai vairs nenāk un nenāca ar´ vairs. Šad tad par viņu atceros, zaudējuma sāpes Dieviņš ir sadziedējis. Tā mēs esam iekārtoti, ka negatīvais ātrāk aizmirstās un labais paliek. 2020-11-22 19:55

Sanntana    1 Zaudējums sāpīgs būs vienmēr, laiks iemācā sadzīvot ar sāpēm, jo tuvāks cilvēks aizgājis, jo ilgāk ir grūtāk pieņemt. Saka , ka samierināties un pieņemt notikušo paiet 2 gadi. Tad no savas pieredzes varu pateikt, ka atceroties arī pēc N-tiem gadiem sāp tāpat. Vienīgi piemeklēju sev visādas nodarbes, papildus lai prāts būtu aizņemts. 2020-11-22 20:13

puuuka      Pilnīgi piekrītu Sigvartam,tas nav zaudējums 2020-11-22 20:24

Ilita    4 Nav kompensējami.
Neviens nav neaizstājams - var teikt tikai darba attiecībās. Bet ne privātajās!
Katrs tuvinieks ieņem konkrētu vietu tavā dzīvē, un, viņam aizejot, vieta paliek tukša.

P.S. Skaisti tie svecīšu vakari! 2020-11-22 20:52

ieva03    2 Par saviem tuviniekiem mums paliek tikai atmiņas,un mirušo piemiņas dienā mēs viņus pieminam aizdedzot svecītes kapos,un uzturot sakoptas viņu adusas vietas. 2020-11-22 21:15

Lapsa18    7 man dažreiz ir tāda sajūta,ka es nomiru tajā vakarā,kad aizgāja bojā man vīrs.Vienu gadu es sevi neatceros,bet mani izglāba darbs.Par laimi viņš nāca sapņos pie meitas ar lūgumu,lai mani ātrāk aizved prom no manas pilsētas.Es dažreiz domāju,viņa nav,viņš neredz sauli,nevar mani samīļot,bet es esmu.dzīva-liktenis man labvēlīgs,es dzīīīīvoju 2020-11-22 22:24

Liliana      nav svarīgi, no kurienes tu nāc - cik sīvs šis acumirklis, svarīgi, uz kurieni tu ej-nākošajā milisekundē savācies pa atomiem kopā & turpini distanci. man mācīja, ka raudāt ir nepieklājīgi, bet ko māca mūsdienu jaunatnei 2020-11-22 23:31

Mezroze    1 Vai autors plaano tiesaaties par zaudeejumu kompensaaciju.??
Bet kaa saka, vecums nenaak viens))))) 2020-11-23 18:07

av2 Nekaa. Aar laiku ....tikai ar laiku. Un arii atkariigs, cik tuvs tas cilveeks bija. nākamās atbildes