Kā zaudējumu sekas mazināt

av2    3 Nekaa. Aar laiku ....tikai ar laiku. Un arii atkariigs, cik tuvs tas cilveeks bija. 2020-11-23 19:42

Liliana    2 Par to jau te ir oho.lv, ka bez maksas var dabūt nesertificētu psihologu, seksopatologu, dentistu, dermatovenerologu konsultācijas.
Personīgi es ārstēju no visām iespējamām dvēseles kaitēm (nē, ne pēc principa-nāks lielāki sū*i, šitie aizmirsīsies-asinsradu nāves gadījumā šis princips nedarbojas aiz tā vienkāršā iemesla, ka visi citu sū*i, t.sk. harēma izbēgšana, ir tikai ziediņi D:))
Šeit ārstējam ar citu principu, proti, bēgot no sāpēm, mēs tiekam pie vēl lielākām sāpēm. Jo visa veida dvēseliskās sāpes ceļās no egoisma. Nav egoisma, nav dvēseles sāpju. Tik vienkāŗši kā tas.
Piemēram, man draugs sēro par mirušo meitu. Nebūtu mirusi, ai, kur viņi abi ietu, brauktu, skrietu utt. Pievērsiet uzmanību-viņam nospļauties, ka pasaule neiegūtu vēl viena jauka cilvēka pienesumu (kad trakais posms pārietu, viņa obligāti dotu pienesumu). Viņš domā tikai par sevi.
Savukārt, ja viņš bērnu a priori būtu audzinājis ar domu dot pienesumu pasaulei, nevis atrisināt savas kaut kādas ego problēmas-tad viņš organiski pārveltos pār šo zaudējumu kā vilnis pār rifu. Tāpēc es ieteiktu dzīvības-nāves jautājumos vairāk vadīties nevis no Aspazijas, bet Seno romiešu skata pozīcijām. 2020-11-24 14:29

Liliana      p.s. nenodarbojos ar tukšu tiršanu, kad smagi saslimu, aizbraucu uz galējiem ziemeļiem, lai ātrāk nomirtu, bet tas nenostrādāja ( 2020-11-24 14:34

Nemese      kādam jauniesauktajam dienesta laikā nomirst māte. oficieris domā, kā viņam to pareizi paziņot, un tad izdomā. no rīta ierindā: "visi, kam ir māte, soli uz priekšu!"-"Ivanov, bet kur tad tu!?"
tas par iepriekšējiem komentāriem un to, ka visiem vienas receptes nebūs mentalitātes atšķirību dēļ
viens gan skaidrs, ka attiecībā uz patoloģiskiem kairinātājiem nervu sistēma ir progresīvi nepiesātināma-t.i. ja sāc dzert, vajag arvien vairāk, ja sāc lietot narkotikas, vajag arvien vairāk, ja iesāc ņaudēt sorry, raudāt, vajag arvien vairāk...To visu ir atļauts darīt, bet labi (iepriekš:) zināt kā tas strādā. 2020-11-24 16:36

kosrem    5 Tu aizgāji, vai tādēļ gals. Gan jau tavā vietā skanēs cita balss.
Mēs, kas paliekam dzīvot, jānodzīvo atlikušais ar godu, bez panikas. Mierīgi gaidām savu galu. Man jau 63 un nemaz neiespringstu. Vai tas būs rīt, parīt vai pēc 20 gadiem. Jābūt gatavam.
Palieku pie patīkamas domas,- pēc 20 gadiem. Nedzeru, nepīpēju un esmu optimists. 2020-11-24 19:03

Nemese      +100, par to prasmi zaudēt ar godu tikai nesakiet to oho dāmām, jo nebūs vairs brīnišķīgo komentu( 2020-11-24 19:53

Aina_Ko      Aizgājušajiem jādod miers arī savās domās. Vismaz tā iesaka darīt ekstrasensi, jo tad mierīgi var dusēt aizgājējs. Ar pieminēšanas pasākumiem, mēs traucējot viņu mieru. 2020-11-25 16:34

rokons      Nebiju domājis tikai nāves faktu.
Man grūti saprast apgalvojumu, ka zaudējuma nav.
Katrs cilvēks, ar ko kontaktējamies, ir oriģināla vērtība.
Saišu izzušana manuprāt ir zaudējums, lai arī kāds nebūtu zušanas iemesls.
Vienīgais izņēmums, ja saites rada kaitējumu jelkādā formā.
Par saišu aizstāšanu pat neminēju, jo tās ir pilnīgi citas, citādas saites.;
Pamatjautājums - kā kompensēt zudušo saišu ietekmi 2020-11-25 22:35

Paula6    1 Kad aiziet tuvs cilvēks, tas vienmēr ir zaudējums un vēl jo lielāks, ja aiziet abi vienā reizē cita vainas dēļ, kaut dzīvot varēja vēl ilgi. Vainīgie paši sevi sodīja aizejot turpat nebūtībā. Deg svecītes...un klusi stāsti kā iet šai dzīvē un saki paldies par to dzīvi, kad bija blakus un visi bija kopā.Tad nosolījāmies ka turpināsim dzīvot arī par viņiem un tā lai viņiem ir prieks par mums. Vai tā ir kompensācija? varbūt liktenis? nezinu, bet zinu tikai to ka mūsu dzīve apmierina viņus. Aizgājējus ir jāatlaiž, tāpat kā viņiem mūs, dzīvos. 2020-11-26 23:42