Nāve

nāve foto attēls

Nāve - jautājumi un diskusijas

Cilvēks nomirst darbā citā valstī (15)
tālbraucējs ar insultu ir aizgājis mūžība. Piemaskava. Kas atbild par atgādāšanu uz Latviju? Darba devējs vai radi? No slimnīcas pat neviens nepaziņoja.ka miesa jau morgā .
To mašīnu ar kuru viņš brauca taču kāds dzīs uz LV, tad lai dzen ar visu līķi. Nelāgi sanācis :( Parasti apdrošināšana šādos gadījumos apmaksā izdevumus. Var mēģināt vērsties Krievijas vēstniecībā? Ja nav apdrošināts tad nesmukums liels. Latos bija ap 5000šiem tas pasākums.Darba devējam gar to juridiski nav nekādas darīšanas,viss uz piederīgo rēķina. Ķeza liela,jūti līdz.......:( Vai tad pārvadājumu firmai grūti kādā tukšā fūrē atgādāt uz LV? Darba deveeji, iipashi shoferiishiem, parasti esot lieli maitas. Normaalaa kompaanijaa darbinieki ir apdroshinaati - kaa minimums naaves gadiijumaa apdroshinaashana sedz izdevumus. Ja nav - tad tikai pashi, un meegjinaat kaut ko piedziit no darba deveeja. Vispaar diivaini, ka uz aarzemeem brauc neapdroshinaats! Ko es dariitu? Sazinaatos ar Latvijas veestnieciibu Maskavaa un uzzinaatu, vai ir iespeeja pashiem atgaadaat, ja jaa - noiireetu businju, nopirktu zaarku, viizas un brauktu pakalj! ··· Nāve: Cilvēks nomirst darbā citā... lasīt visu diskusiju (15 atbildes) –»
Tā kā individuālais komersants par savu uzņēmējdarbību ir atbildīgs ar savu mantu, tad mantinieku atbildība. Tas, ja mantinieki nolemj pienjemt mantojumu.
A ja ne? :)
tad VID dzesis paradus, ja tadi ir, ur slegs no regista.
Aktivi tiks pasludinati par bezipasnieka mantu un ar FM lemumu piekritis valstij
··· Nāve: Nomiris individuālais... lasīt visu diskusiju (3 atbildes) –»
Nomiršana (28)
Tomēr visu mīlētais Jānis Vaišļa nomira:( Man visu vakaru kreņķīgs garastāvoklis un raudiens nāk, pat sirds fiziski sāp. Jo ārā ir tik auksts un es nezinu kā ir dvēselītei, vai viņa nav šokā un nevēlas atpakaļ ķermenī. Kur un kas notiks...
Runā ka pēc nāves mēs nonāksim pat ļoti siltā vietā:)

Bet ja nopietni visam savas laiks. Tā ir dabīgā lietu kārtība un tur nav no kā badīties vai par ko pārdzīvot. Vienīgais par ko ir vērts uztraukties, lai tas laiks, ko pavadām te būtu pilnvērtīgi nodzīvots.
Lai dus Dieva mierā.
Vispār cilvēki nebaidās no nāves, bet miršanas.
Pieņemu, ka JV bija piemērs tam, ka var dzīvot brīvi, skaisti, ar baudu un tas varēja iedvesmot. Tāds savs čomaks, kurš no tv ekrāna ieskatās tev tieši "serdē". Citādi neredzu ar ko viņš būtu labāks par jebkuru godīgu sava darba darītāju, kuram neviens īpaši palīdzēt netaisās un kurš tāpēc nomirst klusu (vai ne tik klusu) savā nodabā.
Vai nav vienalga, kas notiks pēc nāves, runā, ka dv. kaut kur dosies, nu redzēsim, vai tiešām tā.
Ar Vaišļu nu vairs neko. Atliek vien vēlēt, lai viņam silti uz mākoņa maliņas. Un ģimenei izturību - kādam tur vēl krietni jāaug un bez tēta nebūs viegli.
Skumjākais sajā visā ir krietni par vēlu noteiktā diagnoze. Visticamāk, tā vispār nebūtu noteikta, ja Jānis nebūtu varējis izcīnīties cauri birokrātijas mūrim un tikt pie Eiropas ārstiem. Lūk, par mediķu darba kvalitāti Latvijā mums gan visiem jāsatrucās. Jo mēs katrs varam būt nākamais, kuram nevarēs atrast vainu, bet pēc tam vairs nevarēs palīdzēt, kā tas šeit ir raksturīgi.
Katram savs atvēlētais laiks. Tādēļ nekad un neviens nav jāžēlo. Bet jāpasakās Visaugstākajam par doto iespēju Dzīvot.
Jānis savā dzīvē daudz paspēja. Ne tā, kā daži šejienes dino. Uz to arī ir jātiecas - Dzīvot skaisti!
Jānis Vaišļa - kas tas tāds? ··· Nāve: Nomiršana lasīt visu diskusiju (28 atbildes) –»
dzīve un nāve (48)
Tagad man 30gadi un līdz šim neredzēju jēgu dzīvei, vienkārši negribēju būt pasaulē, jo nejutos te vajadzīga. Nesen satiku cilvēku, kurā ļoti iemīlējos. Tagad dzīve ir ieguvusi tādu skumju skatījumu, jo kopumā ņemot dzīve tik ātri paiet...
Negribētu būt tā nabaga cilvēka vietā, kurā esi iemīlējusies! Ar šitik putekļainiem bēniņiem labāk nevienu netraucē! Pilnīgi nopietni. Pirmkārt, apmeklē labu psihoterapeitu, lai viņš pamēģina Tev palīdzēt sakārtot Tavu galvu, jo tur Tev iekšā pamatīgi tarakāni dzīvo un tās domas, kas ir Tevī, var sagraut attiecības ātrāk, nekā nāve jūs šķirs. Pie Jura Rubeņa uz viņa meditācijas centru - Latgalē. Un psihoterapija ar neskādētu... jā, ar nāvi tiešām viss beidzas. un nav tur mistērijas. tas tiešām kļūst īsti saprotami tikai tad, kad kāds kļūst svarīgāks par pašu. kā ar to sadzīvot? sākumam, pieaugt. lai arī šāds ieteikums var likties bezjēdzīgs, bet tas ir tas, kas ir vajadzīgs, lai varētu apzinaties savu un citu cilvēku vietu pasaulē. Izlasot tavis uzrakstīto,secinu,tu esi dzīvojusi,dzīvo nepilnvērtīgu dzīvi..
Dabīgu procesus apturēt nevaram,ja nu vienīgi sevis uzfrišināšanu,neesmu dzirdējusi,ka ir kāds nemirstīgs un no nāves nebaidos,jo es par to nedomāju,baudu dzīvi.ĀMEN
··· Nāve: dzīve un nāve lasīt visu diskusiju (48 atbildes) –»
Savs zārks. .. (43)
reiz jau to te jautāju, bet atkārtošos... iepriekšējo tēmu ietekmē: cik daudziem no jums atbilstošu senču tradīcijai ir sagatavots un bēniņs/garāžā/vasarnīcā vai vēl kur glabājas savs zārks?
zārku vajag valstij uzdāvināt katram, kas ir sasniedzis, nodzīvojis līdz pensijai un valstij maksājis nodokļus ar novēlējumu laimīgu taciņu! Parastā likteņa ironija. Ja kaut kam tā pamatīgi gatavojies,tas kā par spīti,kā nenotiek,tā nenotiek. Laikam jau tāpēc mūsu senči tos ozola zārkus laicīgi gādāja,lai tā nāve nenāktu. Varbūt nemaz nav slikta ideja? Esi piedzimis, miili dziivi un cieni savu naavi!
Mandomaat, ka senlatvietis saruupeedams sev muuzja peedeejo "gultu"-zaarku, taa izraadiija arii sava veida atbildiigu attieksmi pret gjimenes locekljiem, nenoslogodams tuviniekus ar liekiem pienaakumiem, kas saistiiti ar vinja peekshnjo aizieshanu no dziives.
Manupraat, ja cilveeks ar atbildiibu ir iztureejies pret savu dziivi,...tad vinjsh ar atbildiibu buus paruupeejies par savu peecnaavi: neatstaadams peec sevis paraadus un citas nenokaartotas lietas uz savu tuvinieku pleciem. Saruupeets zaarks un nauda, kas iekraata paredzamajiem beeru teerinjiem,...liecina par sencju atbildiigu un paardomaatu dziives uztveri.
Pričom te iepriekšējās tēmas :)

Ja būtu tik daudz vietas, varbūt arī iegādātos.

Nē, tomēr arī tad vēl ne, labāk lai paliek vairāk vietas skābeklim.

Varbūt vienkārši jāsagatavo konvertiņš laimīgajiem palicējiem :)
Muusdienu apstaakljos, tureet gadiem ilgi savas maajas beeninjos sev saruupeeto zaarku, nebuutu nekaadas racionaalas riiciibas pamata. Bet paruupeeties dziivam esot, par reaali neizbeegamo- savu aizieshanu muuzjiibaa, ir ik katra cilveeka pienaakums.
Labi, nu es vareetu teikt, ka esmu sev savu zaarku jau saruupeejusi,...kas netiek glabaats manas maajas beeninjos,... bet manas dziives apdroshinaajuma ik meenesha iemaksa, ir arii shii mana zaarka glabaatuve-tur tas jau ir nolikts.
No tiesas ir labi apzinaaties, ka peec manas naaves gadiijumaa, netiks noslogoti mani tuvinieki ne ar beeru ceremonijas un izvadiishanas aktiivo rosiibu, ne ar taa zaarka kalshanu,...vinji buus manu beeru viesi un uz sho pasaakumu ieradiisies peec briivas izveeles, ierashanaas noteikti ne kaa obligaacija.
··· Nāve: Savs zārks. .. lasīt visu diskusiju (43 atbildes) –»
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Twitter Draugiem Facebook uz e-pastu
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu