Sievietes egoisma katarse

edora    2 Par kādu pilnību tu sapņo? Un par kādām ciešanām un negācijām sūdzies? Gribētos mazliet precizēt. Citādi var gadīties , ka filozofējot runājam katrs par savu...

liancite    2 Bērni mums nepieder, lai arī kā gribētu, viņi izvēlas mūs, ne mēs viņus! Vai zini kas ir pilnība? Un ne visi cilvēki attīstās dzīvnieciskajā līmeni...;)

liancite    2 Vēl..jautājums...kāpēc alkoholiķu ģimenē piedzimst pilnīgi vesels bērns, gan garīgi, gan fiziski, bet veseliem cilvēkiem bērns ar veselības problēmām vai piedzimst nedzīvs! Padomā par to, varbūt atradīsi atbildi...!

SoulOil  1   Vispaar jau dzhekam ir ljoti daudz taisniibas un jautaajusm ir ar daudz dziljaakiem zemuudens akmenjiem nekaa te dazham labam shkjiet ...
Jo vecakai jau va rno aadas laukaa izliist bet sabidriibas degradeejoshaa vide un visi mediji gan interenta gan TV ar visaadiem daudziem kaitigiem stereotipiem pilni un sachakaree aatri vine to ko vecakai desmit gadu ruupiig ir audzinaajushi un likushi iekshaa :(
Agraak vis sbija savaadaak, arii vecaakiem bij lieaak kontrole paar saviem beerniem un vinju audzinaashunu augshanu utt.
Kaartiig vareej anoslaaniit - biezhi vien pa lietu un dazhereiz arii netaisniigi, bet visu to tomeer atceros pozitiivi un sapratu ka discipliinu man tas iedizna tomeer jau mazotnee, jo savadak es ar savu raksturinju jau sen buutu galiigi nogaajis maldu celjus un varbuut buutu kuat kur bomzhojies vai vispaar jau sen citos mediibu laukos buutu ...
Musdienas gadas situaacijas ka berns var terorizeet savus vecaakus ar kaut kaadam mistiskama savama tiesiibaamun pat jau 10 gadu vecumaa pilniig sachakreet savu vecaaku dziivi ...
Bet no otras puses ir tikai logjisi ka miilosh un preceets paaris izshkjiras par beernu laishanu pasaulee, jo tas ir tikai naakamis logjsikais solis shis savieniibas stiprinaashanaa un iekljaushanas sabiedriiba, kura ar zina kaut minimaalus pienaakukumus un gruutibas un ne tikai plikas izklaides vai samierinaashanos ar pliku eksistenciaalu izdziivoshanu ...

stardust    1 Par pašnāvību... ne jau spēcīgākie, tie ar lielāko ego, tie, kam nospļauties par citiem, jo viņi, redz, cieš.
Es priecājos, ka esmu. Tā daļiņa sliktā, kas dzīvē var atgadīties, ir mazāka. Tas pats attiecas uz manu bērnu, kurš, starp citu, pasaulē nāca, ne tikai man kā sievietei to vēloties. Tomēr, ja sāk domāt, kā autors noformulējis, tad var iet kārties :D

Adamsone      /uznāk uz skatuves un sūta dažas gaisa bučas publikai/
Bija tā savulaik, kad domāju, ka tik ļaunā pasaulē manam bērnam nav vietas un tāpēc nevairošos. Bet vēlāk kaut kad sapratu, kas īstenībā aiz tā visa slēpjas. Nekas tāds, ar ko tagad gribētu lepoties, par ko gribētu stāstīt uz visiem stūriem un ko vispār būtu vērts apspriest.
Nožēlas vērts viedoklis, ne katarse, ja kas...
Ak jā - ja definējam - gļēvums, vitalitātes trūkums un egomānija.
:D

inito4ka      ... bez ciešanām nav salīdzinājuma... kā izprast ,kas ir laime, utt.... bet par tēmu,ne no tām jabaidās,bet no ,,nespēka,, to bērnu izaudzināt,izskolot / kā saka,uzstutēt uz kājām / tāpēc esmu bez.

Gunuta    1 Dzivniekiem ir smadzenes :)
Un ne tikai augstak attiistiitajiem, papeti biologiju.
Dzive bez ciesanam ir dzive bez laimes.
Ja mes neesam piedzivojusi vienu, tad nav otra.
Cilveks krize aug, attistas, nobriest un pilnveidojas.
Ja man tagad butu jaatbild vai es nebutu savus bernus laidusi pasaule ciesanu delj? Butu, jo es zinu, ka vinjiem ir mate, kura bus blakus jebkadas ciesanas.
Tiem, kuriem nav mates(teva, masas, bralja, drauga) reizem ciesanas ari skjiet pasaules gals, bet ta ir tikai parbaude - mums neuzliek vairak ka varam nest.
Un kuram bernu dzemdesana ir dzinja vairoties, kuram - piepildijums.

sabrina    1 Autoram laikam depresija iestājusies, pasaulē ir tik daudz interesanta un jauka, daudz vairāk nekā negatīvā. Labi, ka mani vecāki tā nedomāja un radīja mūs ar māšeli. Labi, ka mans vīrs tā nedomāja un ir mani puikas. Labi, ka mani dēli tā nedomā un jau mazbērni sagaidīti. Svētkos un jubilejās vienmēr pilna māja ar līksmību. Redzu tik daudz laba, ka arī grūtāki brīži ir vieglāk pārvarami.

diaanna    2 Parasti, vēl reizi pasvītroju, ka parasti, bērni ir radīti mīlestībā un arī vīrietis velās turpināt savu genētisku fondu. Un vai esi ievērojis, ka sievietes vairs nedzemdē tik daudz bērnu, cik atļauj viņu fizioloģija, bet ar prātu regulē to daudzumu? Aklais var nepamanīt ...
Un pasaule nesastāv no ciešanām un negācijām, citiem viņa sastāv no radīšanas, prieka ,mīlestības./vērojot savus bērnus/.

saullla      nezinu cik % uz pasaules nāk plānoptu bērnu,kuri ir tiešām speciāli taisiti?Ne mans brālis,ne māsaas nebija speciāli taisiti,plānoti,vienkārši vecākiem sex,un bērni,laimigi šajā ne tik perfektajā pasaulē.Mēs nemeklējam perfektu pasauli,mēs dzivojam savu perfekto dzivi un viss.Bērns pats izvēlās kad un pie kuriem vecākiem atnākt.Tieši tāpat ari Tu izvēlējies savus vecākus,un laiku kad atnākt.


p.s. par temu pašnāviba-nē tikai,pamatigs egoists kas domā,ka ja viņš cieš,tad viņs izdara pašnāvību.Cilvēks ja domā ari par citiem,tikai tads paliek.
Jo bērēs,cieš kas?Cieš jau tikai un vienigi palicēji,vecāki,brāļi,māsa,un draugi...tas kas miris tas miris,tam vienalga,ciešs un pamatigi ciešs palicēji.Tātad tikai galigi idioti,pillnigākie egoisti,kas neko dzivē neredz kā sevi sevi sevi,spēj izdarit pašnāvību,un viss.

nothing_sweet    2 Var jau to visu apskatīt arī no Ņūtona viedokļa. Ja pieņem, ka pastāv reinkarnācija un dvēseles atgriežas uz Zemes vairākkārtēji, tad šī vieta, konkrētā dzīve palīdz augt dvēselei. Es priecājos, ka dzīvoju tieši šobrīd un esmu laimīga, tas gan nenozīmē to, ka viss man iet pa sviestu utt. :D Izdzīvojot konkrētas lietas un emociju gammas, mainos arī es pati :) Un, ja par to - vai ir vērts laist pasaulē bērnu utt., tad ir vērts. Vai tad nav jauki lēkāt pa peļķēm (tās katrā gadsimtā ir tādas pašas), iemācīties priecāties par vienkāršām lietām, iemīlēties, aizrrauties, sapņot utt. ? Mēs katrs pats radam šī brīža pasauli, tāpēc vairāk pozitīvisma :)

Effy    1 Mani interesē, vai autoram pašam ir bērni? Ja jā, tad varbūt vajadzētu aizčāpot ar šo jautājumu pie bērnu mātes? Pie reizes arī izteikt līdzjūtību savām atvasēm, ka ir laistas pasaulē.

Vai arī autors saņēmis kārtējo tiesas pavēsti par uzturlīdzekļu piedziņas lietu. Tagad sēž un filozofē, nu nafigam bērni jādzemdē šajā ciešanu pilnajā pasaulē...jā...dzīve ir skarba un netaisnīga. Ja vīrieši varētu dzemdēt, tad abortus veiktu katrā benzīntankā cauru diennakti.

Sakijaa    1 Atceros, kad ar savu mazo bebi, vēl dažas dienas vecu, gulēju slimnīcā - uznāca baisa sajūta un bailes par vīrieša likteni šajā pasaulē. Par to skarbumu, kas viņam būs jāpārdzīvo, lai kļūtu īsteni gudrs, drosmīgs un vīrišķīgs. Bet tas bija tikai uz mirkli, toreiz. Tagad ļauju sāpēt pašam un esmu blakus, ja nepieciešams. Un nav ne bailes, ne žēl, jo zinu, kamēr būšu līdzās darīšu visu, kas būs nepieciešams, bet augs un savas dzīves gudrības apgūs pats, bez manas tiešas iejaukšanās. Jo tā tas dabā iekārtots.
Ar meitu tādas sajūtas neuznāca, jo pati zinu, ka kopumā dzīvot ir viegli un labi! Lai arī kā dažkārt spilvenā gribās paraudāt.

Protams, zinu, ka notiek arī baisas lietas. Var notikt. Bet vēl es zinu, ka katram ir savs ceļš un ir svarīgi iet šo ceļu neskatoties ne uz ko. Tas ir tāds dvēseles stāvoklis, kad zini, ka viss notiek pareizi un nekādas šaubas vairs nemāc.

somziiliite      Dziļi filozofiska, daudzšķautnaina tēma...tikai kāpēc autors uzbrūk sievietēm, labi zinot, ka vienas pašas tās, gribēdamas, nevar laist pasaulē bērnu...
Jā ir daudz ļoti jaunu, vēl nesaprātīgu māmiņu, kuras dzemdē bērniņus, pašas nezinot, ko tālāk darīt...bet par to būtu daudz agrāk jārunā, jāmāca - vispirms ģimenē, tad skolā...cik tādu gadījumu, tik viedokļu, katram būs sava taisnība.
Ir sievietes - deguzes ar e-ntajiem bērniem, kurus atstāj dzemdību namos, bērnu namos /pati esmu šādus bērniņus aprūpējusi, un briesmīgi sāp sirds, kad tas mazais, ieraugot jebkuru jaunu sievietes seju, sauc - mamma, mamma.../tās es tiešām nesaprotu, vai viņām vispār ir smadzenes, bet tādu nav daudz...
Šo tēmu var iztirzāt ļoti gari un smalki, bet pamatā - ja ir tik tālu aizgājis, ka piesakās bērniņš - atbildība vienlīdzīga no abiem vecākiem, ko darīt tālāk.
Pilnībā neizprotu to cilvēku stresošanu šai jautājumā, kuriem pašiem nav savu bērnu, bet tā jau būtu jauna tēma diskusijai.

bilesutirgotaja      dabas likums-nespeej vairoties-izmirsti..un saac ar sevi..

JurisK    1 Taadas domas ir gandriiz visiem, parasti gan pusaudzu gados, kad taa pa iistam esi apjautis, ka tu pats esi mirstiigs, ka naave nenoveershama. Veelaak kaut kaa taas naaves bailes pasleepjaas un paraadaas tik reizeem. Tad ar rodaas domas par dziives un visa, kas ar dziivi sasitiits, bezjeedziibu. Godiigi sakot - es arii nezinu, varbuut neesmu izpratis, kaut kaadu augstaaku cilveeces pastaaveeshanas jeegu, iznjemot baroshanos un vairoshanos kaa jebkuram augam vai dziivai buutnei. Nedomaaju, ka tavs jautaajums ir filozofiskas dabas, bailees no naaves tu apvaino pusi cilveeces, arii savus vecaakus. Ja kas - cilveekam ir praats, lai izveerteetu un izveeleetos - dziivot vai nee, turpinaat dziiviibu, vai nee. Nedomaaju, ka cilveeku civilizaacija ir sievieshu sazveerestiibas rezultaats!:)

skvo    1 Ne jau sieviete izvēlas laist pasaulē bērnu vai nē, bet gan konkrētā dvēsele izvēlas sev vecākus no kuriem tā vēlas piedzimt, lai gūtu sev jaunu pieredzi un izietu jaunu savas attīstības līmeni un skolu! Bērns tas nav ne mans, nedz arī tā vīrieša īpašums. Bērnam mēs abi esam vien tikai kā pavadoņi šajā dzīvē, kā šīs dzīves pirmie skolotāji.Bērns tā ir brīva dvēsele ar savu brīvo gribu un izvēli. Dzīve ir pilna ar pārbaudījumiem un saviem eksāmeniem par kuru iziešanu Tu nedabūsi šajā dzīvē ne piecinieku nedz arī divnieku, vien dzīves gaitas beidzot tiksi morāliski izvērtēts kādā citā "tiesā" un tikai un vienīgi tā izlems cik labi esi apguvis to, kā dēļ Tu biji (starp citu pats) izlēmis atnākt uz šīs zemes un cik ātrā būs Tava kārtējā reinkarnācija. Vai arī ar savu dzīvi būsi nopelnījis tomēr ko vairāk.

skvo    1 Caur ciešanām attīras Dvēsele - tas nav mans gudrības grauds. Kads to jau ir teicis ļoti sen pirms manis, bet šajos vārdos ir tk ļoti daudz patiesības. Tieši ciešanu- sāpju laikā mēs kļūstam redzīgāki un dzirdīgāki! Reizēm ir ļoti, ļoti jāsāp lai ieraudzītu ka uz pasaules tu nedzīvo viens!

samuraja      Manuprāt dzīvot ir interesanti, un ciešanas ir vairāk vai mazāk cilvēka spēja kontrolēt savas emocijas un iegribas. Palsot jebkuru garīgo skolotaju ir skaidrs ,ka nav vēlmju- nav ciešanu.
Dzīvo ar domu ka katru dienu vari izdarīt kaut ko labu vai vismaz nekaitīgu un neliksies tā pasaule nedz briesmīga ne bezjēdzīga;)

Just_ Kārtējais standarta apgarotā ohotirliņa mēģinājums uzlēkt augstāk par savu pēču. "Faktiski pārsvarā var sagaidīt..." Tevi, ejot pa ielu, var sagaidīt kāds... nākamās atbildes