Iedzimtas slimības, kroplības!

ne_meklejumos  2 4 Nu kur var būt tik cinisks jautājums? Pilnīgi normālas grūtniecības, dzemdību iznākums var būt bērniņš ar īpašām vajadzībām, no tā nav pasargāts neviens.

HOUSE  2 7 Nu, ok, redzu ka domas dalās..., viens piemērs, meitenīte, kura dzīvo ar mākslīgās elpošanas aparātu un spēj pakustināt tikai rokas. Pagāja kādi padsmit gadi, reiz kāda kopēja viņai salauza, es pat vairs neatceros ko, bet viņai pat nebija normāla ķermeņa kaulu sastāvs, viss bbija trausls.
Ir tikai normāli, ja cilvēks nezina, par ko īsti diskutē, tāda ir sabiedrības būtība, nozākāt, tēmas autori, tāds pūļa efekts. Dazi no viņiem iespējams radīja savu atvasi naktslokāla labierīcībās, energy drinku un alkohola iedvesmoti, jo kas gam tur slikts, bērns taču sanāca... Var arī grūtniecības laikā uzsmēķēt...

Felde    13 Smaga teema. Uz so jautajumu spes atbildet tikai tie,kas reali ir ar ko tadu saskarusies. Atziisos,ja man buutu pateikts,ka berns buus tads vai ssitads-nezinu,ko dariitu! Agrak,slimnicas meedza ieteikt-atteikties,ja diagnoze bija negrozaama.... -arii sseit,nezinu-kaa pati butu riikojusies. Ar tagadejo pratu,saprotu,ka tie,kuri uznnemas atbildiibu par slimajiem,ir cienas verti,un stipri cilveki. Musu valsts nav sakartota.lai atbalstitu sadas ggimenes,ir nacies redzet,kaa mamma stiepj 15gadigu puisi pie friziera,tur vinnu kleepii,un censsas noturet liidzsvaraa.... tas bija skaudri... Pati nomocijusies ciladama zeenu.... Vel-dviinni-pirmie beerninni,viens raustas krampjos,pat nav iespeejams pabarot.... viirietis pameta mammu ar beerniem,tagad es vinnu knapi atpaziistu-pargurusi,neatpazistama,novecojusi,aciis tukssums...-un kas dveeselee? sirdii? Konkretajaa gadijumaa bernam prognozeeja 2-3men... tagad ir kadi 3gadinni.... Sadam sievietem pieminekli jaacel!!! Tapec nekad nennemos kadu nosodiit,ja arii neuznnemas atbildiibu.. ar kaadqm tiesiibam? Gudri runa tie,kas neko tamlidsiigu nav piedzivojusi.. atbildiet katrs sev-vai pats speetu taadu dziivi dziivot! Viiriessus taccu nenosoda,ka atsakas no berna un sievas,,,, Tie meklee naakamo! Pat,ja berni veseli,reizem neiztur spriedzi....

Tessa  8 8 uzskaitams piemers, ka cilveks, kuram nav nekada sakara ar nelaimi, spriedele, ko dariit un ka but.
manuprat, katru dienu japasakas Augstakajam, ka tevi tas neskar. ka nav nelaimju, slimiibu un drausmiigu sirdssapju sakara ar miiljo vai savu bernu mokam liidz naves stundai.
bet ne, pirkstinjus izplesh un ar vienu no tiem krata.

studentka    10 Vakar tieši biju uz fizioterapiju, tur tādu bērniņu ar kustību traucējumiem bija daudz.Vēroju vienu meitenīti, kas ar kruķiem abās rokās klekerēja(nezinu kā savādāk to pārvietošanos nosaukt) pa gaiteni no lifta uz fizioterapijas kabinetu. Māmiņa jau bija aizgājusi pa priekšu un gaidīja. Par nelaimīgu šo bērnu nevarēja nosaukt.Parasts, normāls,smaidīgs bērns, tikai pārvietoties viām grūtāk. Es domāju, ka problēma vairāk ir tajā, vai sabiedrība grib šādus bērnus sev apkārt, jo viņus redzot viīem rodas dažādas negatīvas asociācijas un žēlums, kas arī ir negatīva ībašība atšķirībā no žēlsirdības.Bet būs laimīgs bērns vai nebūs vispirms atkarīgs no ģimees, pēc tam arī no sabiedrības attieksmes.

leopardine  1 10 To jau arī dara, ja analīzēs uzrādās patoloģija, tad ļauj veikt abortu arī pēc atļautā laika. Protams, ka nav saprātīgi laist pasaulē dzīvu radību, kura nolemta tikai ciešanām. Ir tādas smagas diagnozes, kur dzīve tikai no sāpēm un mokām sastāv. Par daunīšiem to īsti nevar teikt, viņi tomēr ir socializējami. Tas ir smags jautājums, bet pat dzīvnieku patversmes sakropļotus dzīvniekus uzreiz neiemidzina, jo atrod taču kādreiz savu saimnieku arī kāds kaķis bez acs vai kājas. Katrs gadījums individuāls, bet piemēram Šūmahera gadījumā tas ir absurds turēt pie aparātiem mironi un iegalvot sev, ka viņš ir dzīvs, tur es parakstītos par aparātu atslēgšanu. Bet ar Ūdrīti atkal ir savādāk, arī smagi un diezgan bezcerīgi, bet tur tā sieva tā ir ar to pārņemta, ka viņai zustu dzīves jēga bez viņa un cīnās. Tajā pat laikā daudzi veseli cilvēki katru dienu izdara pašnāvības, jo neredz jēgu dzīvot.

leopardine  1 5 Un nevajag aizmirst arī veselos cilvēkus un viņu tiesības. Nesen bija raksts par kādu omīti, kura nesavtīgi bija gadiem kopusi savus mazbērnus invalīdus un beidzās ar to, ka viņa nogalināja vienu no tiem bērniem un pati izdarīja pašnāvību. Izdegusi esot.

ocelots_parastais  9 6 Un tad vēl viena otra te tikli brīnās, ka dažas jautājumu autores komentētāji nosauc visādos neglaimojošos vārdos, no kuriem maigākais ir "dura". Šajā gadījumā īsti piemērots būtu apzīmējums "absolūti stulba draņķe". /Garāmejot tā piebilst./

elsa  5 10 Pavirināju autores profilu - alerģiska pret idiotiem. Tātad - sevi.
ir gatavs būt dieva vietā un izlemt, kam dzīvot, kam mirt? Tu? Ir pašam jāsaskaras ar tādu diagnozi, lai izdarītu secinājumus. Zinu neskaitāmus gadījumus, kas grūtniecības laikā ārsti pamanījuši pataloģiju, ieteikuši pārtraukt grūtniecību, bet vecāku lēmums bijis to saglabāt. Un ir piedzimuši gandrīz veseli bērniņi. Viens pat ir piedalījies pasaules matemātikas olimpiādē.
p.s. iesaku izlasīt vakardienas žurnālu Ieva, kā cilvēks cīnās par savu bērnu. Esmu to bērniņu klātienē redzējusi, sniegusi palīdzību neskaitāmas reizes, brīnījusies par mātes nesavtību , jo rezultāts nekad nebūs citādāks, bet tas ir viņas bērns, miesa un asinis un viņas LĒMUMS.

0_0  2 5 Es domāju, ka nevajag līst lietās, kas nav jūsu darīšana!

Cit daudz cilvēku, ka man ne manāmu fizisku, ne garīgu defektu varētu teikt, ka ir dzīvē laimīgi?
Nedaudz padomājiet par to! Vai jūsu fiziskais izskats un stāvoklis patiešām ir noteicošais tam, lai būtu laimīgs!

solvitas  5 16 Atkal jau te ocelots_parastais un Tessa autori apsaukājuši un jultas gandarīti. Baigie taisnības cīnītāji. Protams, ka nav humāni laist pasaulē bērnu, kurš nespēs patstāvīgi eksistēt. Un ārsti šādos gadījumos piedāvā grūtniecības pārtraukšanu. Ir tikai daži gadījumi, kur māte no rūpēm par tādu bērnu gūst gandarījumu, pārsvarā tas izposta ģimenes dzīvi, vecāki ir nomocīti depresijā. Kaut vai jau pieminētais Ūdrīša gadījums, tai sievai taču savas dzīves vairs nav. Es protams viņu apbrīnoju, bet cik ilgi viņa izturēs? Un kas ar viņu notiks, kad tās sievas vairs nebūs? Zinu gadījumu, kur mātei dēls ir ar šizofrēniju. Viņa ir nomocīta un depresijā. Visa ģimene no viņa baidās, viņš viņus lamā un sit. Runā nejēdzīgas lietas, ar izkārnījumiem sienas smērē. Cik reiz viņi policijā dēļ viņa nav bijuši. Kaimiņiem durvis dedzina un sit suni un čurā viņam virsū. Un neņem viņu psihenē, jo tam vajagot viņa piekrišanu. Aizved uz Tvaika ielu ar policiju un pēc 2 ned. Viņš atkal visus terorizē.

Tessa  11 6 kur es kadu esmu apsaukusi? /neponjatka/
tikai tevi par blondu duru. pie ta arii palieku.

elsa  5 9 Solvitas, ar šizofrēniju nepiedzimst, ar to saslimst dzīves laikā. Pārmantot gan var. Un dzīvē notiek daudz kas tāds ko neviens negaida. Tas pats Ūdrīša gadījums. Tad liksim viņus ragaviņās un vedīsim uz mežu? Nevienam nenovēlu slimu bērnu, piederīgo, bet tā dzīvē notiek un ne tev vai kādam citam mācīt, ko katram darīt.
To, ka tādiem cilvēkiem jāatrodas attiecīgā iestādē, kur par viņiem rūpējas profesionāļi, to es atbalstu par 100% , bet ja piederīgie izlemj to darīt paši, tad noliecu galvu viņu priekšā.
p.s. par to šizo dēlu - arī to var sakārtot, ja regulāri tiek rakstīti iesniegumi policijai, tad tiesa izlemj par piespiedu ārstēšanos. Tikai jautājums , vai māte pati visu izdara līdz galam, jo tas tomēr ir viņas dēls.

ocelots_parastais  11 4 solvitas, tev ir visas iespējas paņemt pištoli un atbrīvot pasauli no tā šizofrēniķa - šauj tik šo nost, padomā, cik daudz cilvēku ar šizofrēniķa depresīvo māmuļu priekšgalā būs tev pateicīgi! Tiesa, normālam cilvēkam ir grūti saskatīt sakaru starp glupās autores prātuļojumiem par iedzimtām kaitēm un taviem piemēriem ar šizofrēnijas slimieku un negadījumā cietušo Rolandu Ū. Vai tā šizofrēniķa un Rolanda mammām jau otraja grūtniecības mēnesī bija jāparedz, ka viņu dēli kļūs par apgrūtinājumu ne tikai savējiem, bet arī par oho duru svētā sašutuma objektiem?

solvitas  6 14 elsa, varbūt tā slimība nesaucas šizofrēnija, bet viņš ir galvas invalīds, tiek uzskatīts, ka varbūt dēļ tā, ka piedzima nedzīvs un arī ar pirmo piegājienu viņu neizdevās atdzīvināt, tikai otrajā reizē sanāca. Respektīvi nevajadzēja atdzīvināt. Nu labi, šajā gadījumā bija grūti paredzēt, ka tā var sanākt. Bet Ūdrīša gadījumā jau tad kad viņš ilgi komā gulēja bija skaidrs, ka runātājs un staigātājs vairs nebūs. Varbūt humānāk būtu bijis ļaut aiziet. Ja mūsdienu medicīna nebūtu tik naska uz atdzīvināšanām, tad mazāk būtu tādu gadījumu.

Bazhix  3 8 Ir ļoti vienkārši spriest par citu bērniem vai tuviniekiem. Pamēģini (arī Tu, solvita) iedomāties sitāciju, kurā šādu lēmumu ir jāpieņem Tev par savu bērnu (mammu, brāli vai kādu citu Tuvu radinieku vai draugu) ar kuru esat tuvi. Domāju, ka lielākajai daļai par paša tuvajiem cilvēkiem lēmums būs pilnīgi pretējs šeit paustajam.

kudala  8 8 Nu tu taču dzīvo ar savu prāta kroplību, un nekas, reizēm varbūt pat laimīga jūties. ...... Humāniste.

labapa  6 6 Atbalstu ka šādas tēmas ir jāpaceļ. Jo mums ir jāzina kas mums ir apkārt un līdz ar to vieglāk to uztvert. Par pašu tēmu runājot domāju, ka es nebūšu eksperts šajā jautājumā. Bet zinu un ticu, ka lai kāds arī cilvēks nebūtu fizioloģiski viņš ir spējīgs justies laimīgs un to mums nevajadzētu viņiem atņemt. Paldies tēmas autorei

Liga2  6 7 pirms uzdod so jautajumu ieteiktu pasai paintereseties ka notiek realitate patalogiju atklasana. medicina neviens un nekad neteiks matei ka 100 % berns ir slims, vienmer dod 90 % . un lemumu gimenei ir japienem 25, 26 grutniecibas nedela kad visi testi ir izieti un visos sajos etapos uzradas 90 % varbutiba ka berns piedzims ar defektiem. un atkal mes runajam tikkai par 3 genetiskajam slimibam bet dzive tas ir krietni vairak un grutniecibas laika netiek diagnosticetas. principa mate jut berna kustibas un vina ir ta kaurai ir jasaka ja esmu ar mieru partraukt sava berna dzivibas procesus. sis ir ir loti smags jautajums ka jau teicu neetisks lai to iztirzatu neta.

elsa  9 9 Negribu būt rupja, tāpēc tikai piekritīšu Tessai par blondo duru vulgaris.
Nevienam no šiem gudrajiem likteņlēmējiem un killerētājiem nenovēlu savu bērnu nāvi esot viņiem dzīviem. Vai smagu tuvinieka slimību. Un skaļi nekliegt tādu viedokli, jo kāds to augšā klausās. Varbūt arī palasās ohujā. ::DDD Āmen!
p.s. dzīve mani ir smagi situsi - esmu piedzīvojusi gan sava bērna nāvi gan tuvinieku smagu slimību un darbs saistīts ar dzīvību kā tādu,tāpēc es zinu, ko saku.

RRAGANA Pieļauju, ka šis jautājums ir vienā plauktiņā un nozīmē ar eitanāzijas pieļaušanu/noliegšanu.

Esat iedomājušies, kas notiek ar tiem, kuri ir pilnīgi... nākamās atbildes