Iedzimtas slimības, kroplības!

RRAGANA  2 11 Pieļauju, ka šis jautājums ir vienā plauktiņā un nozīmē ar eitanāzijas pieļaušanu/noliegšanu.

Esat iedomājušies, kas notiek ar tiem, kuri ir pilnīgi apkopjami, kuri nekad nevarēs patstāvīgi funkcionēt un kuru mīlošie vecāki/-s "aiziet" un nav vairs neviena, kurš patiesi mīlētu un rūpētos nesavtīgi un no sirds par "dārzeni"? Esmu strādājusi iestādē ar šādiem bērniem/pieaugušajiem. Domājat, kādam viņi patiesi rūp? Nē, neviens viņus nemīl. Nevienam tādi nav vajadzīgi... sociālie/pharmacheitiskie eksperimenti. Un sabiedrības morāliskā pareizības liekulība-humānisms saucas!

Un ir jārunā par šādām lietām. Atklāti. Lai katrs, kurš nonāk izvēles priekšā, varētu meklējot rast pareizāko risinājumu konkrēti savā gadījumā. Rūpīgi izsverot, vai tiešām spēs nodrošināt pilnīgu, drošu, mīlestības pilnu dzīvi tam, kurš puncī ir un ārsti brīdina par iespējamajām pataloģijām. Un ne mums kādu nosodīt!!!

amelija  1 1 "ka tomēr vajadzētu tādas pārtraukt,lai nelauztu dzīvēs pašiem un nedzimušajam bērnam"
Iron-lady, Tu mums paziņoji, kā rīkosies attiecīgā situācijā. Ok. Tagad būsim zināt.

Bet, par citu cilvēku lēmumiem, ne tev tiesāt, pelt vai jebkādu demagoģiju izveikt. Zinu gadījumu, kad vecāki pie prognozes "dauna sindroms" lēma bērnu laist šai pasaulē, un viss smuki, vesels un dzīvelīgs bērns dzima. Tie, kas nav ar šo lēmumu stājušies aci pret aci, var tikai kafijas biezumos zīlēt, ko jūt tie cilvēki,kam tas ir bijis. Cerība, ticība un neatlaidīgs darbs var darīt brīnumu lietas. Arī kā te minēja, Ūdrīša gadījumā, Ilonai, visu cieņu un apbrīnu tik varu veltīt. Arī Šūmahera gadījumā. Piem. padomājiet paši. Ko jūs lemtu, ja būtu paši šādā situācijā.. ptfu ptfu ptfu pārspļauj pār plecu, t.i. būtu tie par kuriem jārūpējas. Gribētu, lai kāds lemj vai elposiet vai neelposiet? Vai justos pateicīgi,ka deva iespēju visu sākt no sākuma, vai nolādētu, ka ir dota šāda iespēja?! Es pati nemaz nezinu, ko domātu es. Es nevienu neatļaujos "tiesāt" šādās situācijās.

Ellocka  3 3 Katram sava karma jāatstrādā šajā pasaulē un paša izvēle kā. Man šadā situācijā izskaidroja, ka ja atteikšos no sajukušas mātes un pusmāsas ar Dauna sindromu, vietā gūšu problēmas ar savu meitu. Izturēju un iemācījos pieņemt. Māte strādāja speciālajās audzināšanas iestādēs un esmu visu to redzējusi un pati piedalījusies, piemēram, brīvdienas palīgskolā, vasaras nometnes lauku speciālajās skolās. Balsoju, ka katram dota dzīvība un nevienam nav tiesības citam to atņemt. Tagad pusmāsa iekārtota grupu mājā ar savu apartamentu, laipniem kopējiem, apmeklē dienas centru, kur speciālisti koriģējuši uzvedību, tur iegūti daudzi draugi ar kuriem kopā piedalās invalīdu sadzīvē.

edding  3 7 Dīvains humānisms. Apsaukāties pa labi un pa kreisi un katrā teikumā pasvītrot, cik mēs esam labas. Kaut kādas šaubas tomēr rodas par to.
Ko es domāju šai sakarā. Vairāk pieslienos ārstiem, kuri ir par abortu. Vai tiešām neviena no humānistēm nekad nav taisījusi abortu pat veselam auglim. Neticu gan.
Savus spēkus, laižot pasaulē ļoti slimu bērnu ir jāaprēķina. Pirmkārt jau jārēķinās, ka audzinās viena, jo nav dzirdēts gadījums, kad vīrs paliktu slimā bērna ģimenē. Parasti metas prom. Tad jāzina, ka tev pietiks naudas ārstēšanai visa mūža garumā un kurš šo nespējīgo cilvēku kops, kad mātes vairs nebūs. Pamest mūsu pansionātā, kur tagad redzam, kā tur iet, arī nežēlīgi. Rūpīgi jāapsver visi par un pret, tad jāpieņem lēmumu.

Labdiene  1 4 Ellocka, Dauna sindroms nav smaga invaliditāte.Arī palīgskolu skolnieki paši spēj sevi aprūpēt. Viņi nav "dārzeņi", kuru dzīvība tiek mākslīgi uzturēta.

fargo  4 3 tad jau pilnai ainai un laimei arī citi invalīdi butu jālikvidē(nu, tie, kuri tomēr pamanījās piedzimt), jo pēc prezentētās loģikas(vai tās trūkuma) viņi arī neatbilst nākotnes laimes konceptam. vai kas autoavārijā pazaudē rokas vai kājas, vai vēl kaut kas notiek, laidisim pie teikšanas šos pašpieteikušos humānistus, kuriem sirds par pasaules nelaimēm sāp, ar indes šļircēm rokās pa palātām, lai viņi tad vairo potenciālo laimi uz planētas? tā kaut kā?

kontrol_skupsts  4 4 Ja,bet reizem gadas ari tadi gadijumi,kad saglabajot tada berna dzivibu,saglaba ari savejo.Reals piemers no dzives-manai draudzenei arsta apskates laika konstateja augla saslimsanu,un ieteica abortu,kam vina ari piekrita.
Rezultata... uz nepiepilditas velmes pec berna,virs vinu pameta.Un vina parvacas dzivot uz Zolitudi,un likteniga karta atradas veikala 21.11.13. un gaja boja....
Bet... ja butu saglabajusi bernu,tad nebutu tai diena atradusies Maxima....

Ellocka  4 2 Interesanti, kurš un pēc kādiem kritērijiem noteiks dārzenības mēru - kur sākas atzīme, pēc kuras jālikvidē.. Vai pieslēgts makslīgai nierei, plaušām, sirdij, vai kad trūkst 1 roka vai 2 rokas, vai tikai visi 4 locekļi, vai smagi atpalicis, sižofrēniķis ar lēkmēm, kuru laikā kļūst bīstams sev un citiem utt. Kā vienmēr un visur iestāsies izņēmumi. Abos virzienos. Daudzi režīmi citādāk domājošos ārstē psihiskās slimnīcās, bet te pavērsies iespēja likvidēt pat bez tiesas, tikai pēc nepieciešamības pirms tam apstrādājot ar medikamentiem līdz nepieciešamajiem kritērijiem. Manai pusmāsai par Dauna slimību piešķirta 1. grupa uz mūžu. Ar pensiju un pabalstiem pietiek grupu mājai, kas nav pansionāts - pieļauju, ka parunāt gribētāji nezin par aprūpes sistēmas un pabalstu iespējām mūsu valstī. Tāpat kā vienas slimības dažādām smaguma pakāpēm, kur nu vēl dažādām slimībām un to izpausmes veidiem. Es lepojos, ka man nav bijis neviens aborts, jo izvēlos kā, kad un ar ko TO darīt. Tapēc neviens nav mani pievīlis, sabojājis dzīvi, bijis nelietis utt.

Jurijs1962Augums163  1   Maskavas šovzvaigznītei latviešu izcelsmes Evelīnai Bļodans dzīmis dauns, liekas puika. Viņa ar vīru to ļoti mīl. Varbūt labi situētās ģimenēs tādi gadìjumi izraisa mazāk stresa.

Liga2  2   es lepojos ar to ka sava dzive neesmu veikusi abortus, bet tas nenozime ka es nosodu sievietes kas ir veikusas so proceduru. un edding ja tev dzive nav davajusi sis izjutas but stavokli just savu bernu varbut esi tik laipna un atturies komentet to ko tu neesi izbaudijusi. uzskatu ka vairak mums ir jaiemacas but cilvekiem sadzivot ar tiem kuri ir savadaki. pasaule cilveki ar fiziskiem un garigiem defektiem loti labi ieklaujas sabiedriba, strada un ir laimigi. bet lemt par dzivibu ta ir liela atbildiba un drosi vien ka tas ir katra zina. novelu lai nevienam no jums nekad nevajadzetu nonakt sadas izveles prieksa.

coldlands  1 4 Zviedrija, cilvēki ar dauna sindromu, strāda, uzņemas kino, spēle teātri, neviens uz viņiem nerada ar pirkstu, ka uz kaut ko nesaprotamu, un arī viņi jūt, mil, un bēdājas.

solvitas  3 6 Tak neviens neapgalvo, ka daunīši būtu jālikvidē un arī par cilvēkiem, kas zaudējuši locekli utt. Medicīnā ir diezgan skaidri noteikts, ka nāve iestājas līdz ar smadzeņu nāvi. Ja ir zināms, ka tas bērns piedzims tāds, kurš nekad nerunās un nestaigās un cietīs sāpes katru dienu, nu priekš kam? Vecāku egoismam? Es šodien pat būtu gatava parakstīt lūgumu neatdzīvināt mani, ja ir paredzams, ka es pēc atdzīvināšanas nerunāšu, nestaigāšu, pat nedomāšu un kādam nepārtraukti būs jārūpējas par mani. Goda vārds! Es labāk nomirstu nekā mani kā tādu lelli staipa un pamperus maina. Tā taču nav nekāda dzīve!

edding    1 12:49
Un to Bļodans vīrs pameta ar visu slimo bērnu. Viņa tagad izmisīgi meklē sev vīrieti, tikai es šaubos, ka kāds drosminieks atradīsies, pat neskatoties uz Evelīnas labo materiālo stāvokli.

DanaL  2 2 Varbūt varam dažas no šejienes dāmām izvirzīt par "dārzeņu" iznīcinātājām?

aija_69    1 Ļoti cilvēcīgs personiskās pieredzes stāsts grāmatā:
Kad kokiem nokrīt lapas, no mūsu virtuves loga var redzēt tālāk (Tūmass Šedīns)
Savas dzīves grūtākajos brīžos esmu to pārlasījusi vairākkārt.
Šeit, publiskajā vidē, izteikšu cieņu un pateicību visiem, kuru ikdiena ir saistīta ar mūsu līdzcilvēku aprūpi.

kurmiene      Man ir zināma sieviete ,kam grūtniecības laikā tika konstatēta bērnam ...dauna sindroms... bērns piedzima normāls ....vesels ...nu jau 20 gadi ir.... jautājums man rodas ,kā varēja tādu diagnozi uzstādīt.

erix134      nevelos atbildet
sorry

borzomi      Reizēm IR dzīvē jāpieņem lēmumi,kur prātam jāņem virsroka pār emocijām un sirdi...
Pareizā atbilde atnāk vienmēr. 2018-05-10