Kā pārdzīvot tuva cilvēka nāvi?

Trakmens      būtu skaisti, ja varētu nokačāt manuāli "kā dzīvot pareizi"
es kā audiālis, iesaku mūzikas terapiju :)
https://youtu.be/2sJy865Fcpk 2020-01-29 02:50

smaids04111      Ludzu nesēro pietiek.Tu izdarīji visu kas bij darāms.Dzīve Tev turpinās dodies paceltu galvu ,ļauj aizgājušai dvēselei mierīgi dusēt! 2020-01-29 12:18

Raivis_1977    2 Vajag tomēr ļauties jūtām, un neslēpjot izraudāt tās dabiski, tad virs zemes šīs tālākās gaitās klāsies daudz, daudz labāk! Kā jau viena ekstresense teica, ka (mēs) un mūsu būtība ir ļoti cieši saistīta ar mums pašiem, un mūsu tālāko gaitu problēmām … Tas kā mēs pozicionējam dzīvē netēlojot un nemelojot sev un neslēpjot savas jūtas! Tāda arī mūsu turpmākā dzīve pavērsies pret mums, un tad rādīs mums ceļu spožāku vai nē! Tas arī viss ir tikai atkarīgi no šīs pasaules pasaulīgās sistēmas kāda nu viņa ir un (šīs) pasaulīgās pasaules iekārtas, kā nu mums to gribās vai nu nē.
Cita lieta ir, ja nu mēs pat pārāk dikti ar asarām pārdzīvojam sava tuvinieka aiziešanu, tad atkal viņam grūti būs atvadīties no šīs pasaules gara veidolā, kas neļaus viņam atkal mieru rast šeit pat virs zemes. Mums tas varbūt turpmākam gaitām nāk tik vien par labu, bet viņam atkal tas viss sagādās kaut kādas grūtības, un mocības uz aiziešanu. Tas viss ir jādara samērīgi, lai neciestu pārāk mūsu aizgājēji, un lai viņiem netiktu aplauzti spārni uz to sauli aizejot. Protams ka vajag asaras liet un ļauties jūtām ja tādas ir, bet nu ne jau katru dienu un katru kuru brīdi! Un tā sakot, lai arī mums pašiem savu atlikušo dzīvi būtu samērā labi nodzīvot virs zemes šīs ar sirdsmieru. - Jo kā jau saka, ka labiem cilvēkiem jau parasti labi klājās, un (šķīstiem) mums. 2020-05-30 22:52