Kā pārdzīvot tuva cilvēka nāvi?

Gretta    7 Pamatīgi izraudāties, lai asaras aizskalo bēdas. 2020-01-25 23:54

_Krasula_    1 Nekā. Jāpaiet 1-2 gadiem, lai par to nedomātu. 2020-01-26 00:12

sandra111  1 6 esam nemirstigas dveseles,,,si dzive,kermenis-ir piedzivojums!!! beigsies sis piedzivojums bus nakamais,super!!!par ko gausties?nevelos ne slimot,ne vecuma klunkuret,tricosam rokam but marazmatiska vecenite.velos aiziet uz 250 savam milajam MB pie stures. vienigais ar ko nespetu samierinaties-ar berna navi,ja butu gruti,bet atrastu pamatojumu. 2020-01-26 00:41

Lobo1  1 2 Negruzīties. Bija tuva, kļuva tāla. Žēlabās dedzinot sveces un tecinot asaras var sevi naher saēst. 2020-01-26 07:38

Lobo1  1   Sandra, tev ir kāda konkrēta info par to jautājumu? 2020-01-26 07:40

av2    2 Paaris gados buus miers, ja nekrukkiisi sevi taajaa virzienaa nepaartraukti. Nav viena padoma visiem gadiijumumiem. Atkariigs jau arii cik .....cik iisti tuvs tas aizgaajeejs bija. 2020-01-26 09:43

zosite    1 Ir jāpaiet laikam, lai pierastu pie domas, ka nekad vairs nepiezvanīs un tikšanās būs tikai kapsētā…. 2020-01-26 11:41

klaidone    6 Par tiem pāris gadiem ir taisnība. Un tas, ka vajag raudāt. Arī vīriešiem ir jāraud. Citādi var saslimt. Ja cilvēks ir ļoti dārgs, tad asaras plūdīs ilgi. Bet viņas kaut kad pamazām nožūs. Ne jau tāpēc ka aizmirst. Un tomēr arī ļoti tālā nākotnē būs brīži, kad kaut kas atgādinās - kāda smarža, kāds vārds...un kaklā atkal sakāps kamols. Tas taču viss ir normāli! Patiesībā, laimīgs ir tas cilvēks, kuram bijusi ļoti cieša un laba saikne ar māti. Visiem taču tā nav. 2020-01-26 12:03

Liepa53    2 Ar māti katram ir īpašas attiecības. Ja dzīves laikā viss svarīgais ir izrunāts, ir vieglāk atlaist. Grūtāk, ja paliek kāds parāds un zini, ka atbildes nebūs. 2020-01-26 13:35

Pereira      Paldies visiem,kas atbildēja!! 2020-01-26 15:13

Amadejs      Laiks dziedē un ja laiks nedziedē , tad dziedē garāks laika sprīdis.Palasi labu dzeju, labu filozofisku literatūru. 2020-01-26 15:18

Pereira      Mūsu mammai bijām divas meitas!!Kad nomira mamma,mana māsa vienkārši uzvedās neadekvāti.Visssss bija jāuzņemās man.Aizmirsu,galveno..Mamma nomira ārstu nolaidības pēc!!! 2020-01-26 15:19

Pereira      Visiem iespēja...Bet Mēs to neizmantojam....Piemēram,pateikt Es Tevi mīlu.. 2020-01-26 15:44

rokons      Skaisti vārdi - "ar laiku norims".......... tik nav zināms, cik ilgs ir tas laiks.
Varbūt palīdz neskatīties atpakaļ, dzīvot SAVU dzīvi. nesteigties un neraustīties.
Sliktākais,ka par aizgājušo atgādina lietas. Ja var. labāk no tām pēc kāda laika atbrīvoties.
Varbūt nomainīt pat dzīves vietu. Sākt no baltas lapas........ja var 2020-01-26 20:25

antikrize      Var palīdzēt pateiciba par to, ka bija tik brīnišķiga mamma, pateicība par kopā pavadīto laiku. Varbūt arī piedošana sev, ka zaudējuma sāpes ir tik lielas. Mammas dvēseles dēļ un savas veselības dēļ, nebūtu labi iestrēgt ilgstošās bēdās. Dvēsele redz un jūt, tai arī ir ļoti grūti, ja palicēji mocās. Ir jāatlaiž, tāda ir dzīves kārtība. 2020-01-26 20:52

orange      5 mēnešu laikā esmu pabērējusi vienu pēc otra abus vecākus. Protams viskautkas nav pateikts, vai vēl ļaunāk - pajautāts. Tagad virs nav kam - lieli ģimenes vērtures gabali ir zuduši neatgriezeniski.

Ko (ne)daru? Nezāģēju nevainoju sevi, nezāģēju radus. Domāju par saviem atlikušajiem 30-35 gadiem, plānoju kā tos pavadīt, jo saprotu ka tagad rindā uz IZEJA esmu pirmā. Rūpējos par savu veselību un labklājību. Kopju attiecības ar bērniem. Kārtoju ģimenes arhīvu. 2020-01-27 00:58

mieru_tikai_mieru    1 laiks nepalīdzēs. Zaudējuma sajūta nepāries. Mammu tu nekad neaizmirsīsi. Vienīgi tagad jāatrod cits veids, kā dzīvot. Un viņa tagad ir tavs sargeņģelis. 2020-01-27 06:03

tautietis    1 Laiks nepalīdzēs,jau nepalīdz , Neviens nepalīdzēs,19 gadus izmēģinu dažādus ieteikumu...sports ,sievietes,bohēma ,..utt. Mainīju dzīvesvietu un dzīves veidu,uzcēlu un joprojām ceļu , līdzenā vietā sev jaunu pasauli,kaut cik necik palīdz ,nav laika sērot 2020-01-27 10:11

dveselesradiniece      Padomā, ko mamma visvairāk vēlētos? Lai esi raudulīga, noskumusi utt. Vai, lai esi priecīga, dzīvotu tik nost dziedādama. Neesi egoiste, nežēlo sevi, bet iepriecini mammu, lai viņa redz no mākoņmaliņas, ka ar Tevi viss kārtībā un neskumst.
Ja nevari viņu atlaist raudot, viņa nevar iet tālāk savu ceļu un var palikt pusceļā kā klīstoša dvēsele uz Zemes, tādējādi arī paliekot nelaimīga.
Padomā par to. 2020-01-28 15:48

dveselesradiniece      Ieteiktu izlasīt grāmatu "Dvēseļu ceļojums", jo, protams, tam notici.
Katrā ziņā, lai izietu no skumjām, kas, pirmām kārtām ir cilvēka atkarība no otra cilvēka un paša egoisms, ir jāiziet vairāki soļi, bez tiem nu nekādi.
Neatceros pareizo secību, bet pirmais solis noteikti ir izraudāšanās, izsērošanās. Bez tā nu nekādi.
Kamēr iet šis process, nekādu bilžu, foto, stāstu, vietu un lietu, kas par šo cilvēku atgādina, ja, protams, tas ir iespējams un tā vēl vairāki citi soļi, kas ilgst apmēram, gadu. Ja neiziet šos soļus, sekas var būt stipri kaitīgas pašam.
Varu nosūtīt precīzu soļu etapu, ja ir vēlme. 2020-01-28 15:55

Trakmens būtu skaisti, ja varētu nokačāt manuāli "kā dzīvot pareizi"
es kā audiālis, iesaku mūzikas terapiju :)
https://youtu.be/2sJy865Fcpk nākamās atbildes