No kāda vecuma saglabājušās atmiņas?

Anufrijs    1 Es atceros kā atbraucām dzīvot uz Rīgu. Atceros kravas auto (ZIL 130)… tiesa, toreiz vēl marku nemācēju noteikt. 2022-09-08 22:22

odze    1 jaunākās atmiņas 10 mēnešu vecumā pārvilkos pār redeļu gultiņas. Blīkšķis un gulēju uz grīdas. Pēcāk palīdu aiz gultas un turpināju uz grīdas gulēt. 2022-09-08 22:50

Epifanija      Pamodos slimnīcā, dakteri bija cīnījušies par manu dzīvību, vēl tagad atceros sajūtas, it kā pamosties no dziļa miega un tumsas, atver acis un visur gaisma, atceros ēdienu smaržas, skaņas - grabulis, lelle buratino izskatā, it kā dzīve sāktos no tās dienas... 2022-09-08 22:59

Anufrijs      Nu ja, vecums,- man bija 2 gadi.. pirms tā atmiņu nav. Čūska pagaidām 1ajā vietā. 2022-09-08 23:04

FritaA      Epizodes...Neatceros,kā nokritu uz ķieģeļa,kuri bija salikti ap dobi,bet atceros pieres šùšanu.Toreiz bija 2 gadiņi.Tajos pat gados B/d biju iestūķējusi galvu žogā,pārdzīvojums milzìgs,jo nevarēju izkļūt .
Un 3.epizode-pote dupsī...gulējām visi dārziņā pirms diendusas.Bija sāpīgi,raudāju,bet neatceros -pret ko imunizēja..
Paldies autor, par tēmas pacelšanu;) 2022-09-08 23:21

AivarsN    3 Man no agras bērnības ir saglabājušās ļoti daudz spilgtu atmiņu. Pat dažus sapņus atceros. Par pašu agrāko gan grūti pateikt, jo tām visām sajukusi secība. Varbūt tas, ka man patika purināt vecvecmāmiņas galdiņu, uz kura atradās viņas zāļu pudelītes? Tad man varēja būt 3, vai pat 2 gadi, jo nomira viņa, kad man bija jau 4. Esmu vienīgais bērns ģimenē un kamēr vecāki bija darbā, par mani rūpējās vecvecāki. Ko tik es neizdomāju, lai padarītu savu ikdienu aizraujošāku. Ar mantiņām īpaši neaizrāvos, lai gan ar tām istabas stūrī bija vesela kaudze. Pie mums nāca daudz viesu un gandrīz visi man atnesa kādu rotaļlietu. Daudz interesantāk tomēr bija pie dabas. Vai ziema, vai vasara,patika klaiņot pa dārzu, vērot dīķī zivtiņas, tritonus un citas ūdens radības. Vecmāmiņa agri iemācīja pazīt putnus, puķes, kokus un protams visu kas auga pārtikai. Vēl līdz skolas laikam bija tālu, bet man jau bija pašam sava iekopta puķu dobe. Ziemā mani vienu ārā nelaida, ka neiestiegu kādā kupenā. Gadījās arī tā, jo ziemas manā bērnībā bija ļoti sniegotas. Vajadzēja gaidīt, kad vecmāmiņa ies uz kūti pie lopiem,tad arī tiku ārā. Nevarēdams sagaidīt, atceros kā sagrozīju pulksteni. Bet ciparus vēl lāgā nepazinu un kaut kas tur sanāca ne tā. Bija vēl liels ruds runcis, vecāks par mani. Varbūt tāpēc viņam ne sevišķi patika rotaļāties un ne reizi vien draudīgi atvēzējās ar ķepu, dusmīgi rūkdams, lai labāk netuvojos. Vectēvam, kā jau medniekam, bija taksis. Ar to jau bija pavisam cita lieta. 2022-09-08 23:28

Aiai      Es atceros momentu, ka skatījos uz virtuves galdu no apakšas, kas uz galda neredzēju. Un tad pēc kāda laika nāca apziņa, ka redzu kas atrodas uz galdu. Spriežot pēc galda augstuma, varēju būt vecumā līdz 2 gadi. 2022-09-08 23:42

Julianna      Sevi atceros no 4 vai 5 gadiem* man bija rozaa metelits ar sarkanam pogam* bija auksta Ligo nakts* To atceros no fotoattela* Bet mani sokeja jaunakais dels* kad vinam bija kadi gadi 7 peksni saka stastit ka mes vinu vedam bobikaa gaz 69 un vins redzeja brezenta griestu siksnas uz dugaam* un taa arii bija; braucaam un vins atvera acis un petija griestus* 2022-09-09 00:26

nekurnevilks      Man bija 2 gadi. Atceros, ka mamma lasīja vēstules no tēva, kurš tolaik dienēja armijā. Klausījos es un arī mūsu šunelis, kurš acīmredzami priecājās par vēstulēm un klausījās ar lielāku interesi, nekā es.
Bet mans brālēns savulaik padalījās ar savām pirmajām bērnības atmiņām, kā mamma viņu ratiņos gulošu stūmusi pāri ielai, luksoforā degot sarkanajai gaismai:) 2022-09-09 01:09

langstins  1 2 4os gados spēlēju zoli un novusu.Kā apguvu-neatceros...
Novuss bija Tēva darināts-mazāks,zemāks. 2022-09-09 06:51

Anufrijs      Jā, sapņus arī atceros dažus, bet tie jau ap 6 - 7 g. vecumu..
Kopumā no 2iem gadiem vidējā statistika.. 2022-09-09 07:44

Bellatrixa    1 Trīs, vecopapa bēres, mielasts mājās, dzīvojos zem galda un sakaitināju tantes suni tā, ka gribēja kost :) pēc tam man bija jādzer cukurūdens :) 2022-09-09 10:01

Felija    2 Es atceros (man varēja būt ap 3 gadiem), ka tēvs raka zemi un meklēja sliekas makšķerēšanai, un es esot jautājusi - vai tāps i? Drīz viņš no mums aizgāja. 2022-09-09 10:06

Alisa  3   Līdz skolas vecumam dzīvoju šokolādē, skaistas kleitas, atpūta pie jūras un teltīs, delikateses, mīļa mamma, tētis sportists. Skolas gadus gan nācās atdienēt sūdīgā pilsētā skaudīgu, aiz greizsirdības satrakotu kuču ielenkumā. Tāpēc šodien riebj visa tā šaika. Un pilsēta arī nekur nav tikusi, jo visi, kas neiekļaujas lumpeņu mentalitātē, acīmredzot tur nejūtas labi😆 2022-09-09 10:26

Alisa  2 1 Izlasīju komentārus. Man žēl, ka kādam cita pieredze. Līdzskolas vecumā cilvēkiem ir tiesības tikt normāli pieskatītiem, nevis tikt pie traumām vai tikt kūdītiem kļūt par nākamajiem huligāniem. Apdauzīto vecāku bērniem vēlākajā dzīvē tik un tā visticamāk ragi tiek aplauzti.
Man bija vienmēr visa veida sporta inventārs, neuzskaitīšu, bet visa, atskaitot basketbola bumbu. Bet ieraugot mani uz velo pilsētas galvenā ielā, velo nekavējoties nokļuva laukos un es pazemināta par kājāmgājēju uz gadiem 3, ja nemaldos. Toties es nebiju tas puisītis, kuram uzbrauca auto, kad viņš uz pārbrauktuves to šķērsoja nenokāpjot no tā. Puisīša vecāki a) vispār neinteresējās, ko viņš dara pilsētā b) uzskatīja, ka visa pasaule viņu ražošajumam "dolžna", un sāpīgi, bet likumsakarīgi pārliecinājās par pretējo. Vecāki, māciet bērniem uzvesties smuki. Tas iet rokrokā ar to kastu, kurai nākotnē viņi piederēs. Un zem tā es parakstos.
Normālie atradīs iespēju pabēgt malā un uzbūvēt savu civilizāciju, kaut vienas valsts ietvaros, bet ekstraordinārie viņiem krāsos sētu. 2022-09-09 10:41

merlina200  1 2 Es atceros, ka mani nesa laukā no dzemdību nama, jutos labi, bet tad viena pēc otras man virsū blenza milzīgas sejas un ļoti tuvu nepatīkami elpoja virsū. Tad es nolēmu uztaisīt dusmīgu seju, lai neelpo virsū tik tuvu, tas nostrādāja, atkal jutos labi. 2022-09-09 12:16

Skumjudruva1950    1 Man bija kādi 3 gadi.Mamma pie kaimiņu mājām ravēja kolhoza bietes,bet es ziņkārīgi piegāju tuvāk mājai. Pēkšņi no sētas izskrēja milzīgs, balts tītars un metās pie manis.Mamma tajā dienā bija uzvilkusi man sarkanu kleitiņu un tītars to pamanīja. Es brēkdama skrēju pie mammas un tītars ,nejauki buldurēdams,dzinās pakaļ. Ļoti ilgi pēc tam ,baidījos no tītariem. 2022-09-09 13:52

Klusais41      Plus mīnus kaut ko jēgpilnu atceros no 4 gadu vecuma. Atceros ka uz bērnudāziņu atveda jaunu puiku. Mēs viņam rādījām kā mēs "kruta" spēlējāmies ar mašīnītēm. Bet viņš pie mums nenāca. Viņam iedeva autobusiņu, viņš sēdēja uz grīdas un ar vienu roku stūma to uz priekšu un atpakaļ. Pats gan no vietas neizkustējās. Vēl viņš ar mums nerunāja kādu laiku. Tas tāpēc ka mājās runāja krieviski un mūs nesaprata. 2022-09-09 19:16

dabasmiilis      Es jau puncī lasīju apkārtējo domas un emocijas, klausījos mūziku.
Pārdzīvojums bija nākšana pasaulē, kad pēkšņi tiek ieslēgta spilgta gaisma, tik pēc pilngadības sasniegšanas sāku pierast pie spožākas gaismas, lai gan vēl joprojām dodu priekšroku pustumsai. 2022-09-09 19:59

Pearl    1 Atmiņas no ~3 gadu vecuma. No rītiem, kamēr mamma vēl gulēja, ielīdu gultā pie vecmammas un dziedājām sērdienīšu tautasdziesmas. Tas bija regulāri. Atceros arī, ka staigāju pa māju un meklēju savu hm-hm - mīļspilventiņu. Un atceros uz īkšķa kreveli, kas bija izveidojusies no intensīvas pirksta zīšanas. 😂 2022-09-09 20:00

kvarts Tolaik vēl skaitīt nemācēju, bet varētu būt ap 3 gadiem, atmiņas neskaidras, bet ar maizes abru izdomāju dīkī braukt.... nākamās atbildes