Kāpēc ziemeļblāzma ir daudz dažādās krāsas?

janisb      Nav nemaz tik daudz to krāsu - slāpeklis dod zilo, skābeklis zaļu/dzeltenu/sarkanu... 2024-10-14 00:45

ania1958      Fiziku un astrono.iju pastudēt. 2024-10-14 08:33

homo_ursus      Būdams pie Lielvārdes, redzēju divas varavīksnes, viena virs otras. Kā to lai izskaidro!
NB! Dzēris tajā laikā nebiju :d 2024-10-14 09:20

Drole      >09:20

Varaviiksnes parasti ir vairaakas, kas atkariigs no apstaakljiem un taa, kas sho optisko paraadiibu noveero - suns, taurenis vai humanoiids.

"When there are showers nearby, simply look in the part of the sky opposite the sun at a 42-degree angle from your shadow; if there is a rainbow, that is where it will be.
The secondary rainbow forms at a 51-degree angle from your shadow"
https://www.livescience.com/30235-rainbows-formation-explainer.html 2024-10-14 09:55

Gerbera      Laikam skolā fizikas stundas bastoji... par krāsu spektru neko neiemācījies :) 2024-10-14 11:02

Roksana      man vecmāmiņa bērnībā teica, ka kāvi ir uz kariem..
pirms otrā pasaules kara esot bijusi daudz ziemeļblāzma
tāpēc galīgi nefanoju, ka pie mums tik daudz viņas..
kaut protams skaisti 2024-10-14 11:11

Sigvarts60      Interesants jautājums. Un nevajag pārmest, ka autors skolā šo tēmu ir nobastojis, bet paši arī neko paskaidrot nemāk, pēc principa – Kā gan to var nezināt!
Būs man ar savu vidusskolas izglītību jāmēģina vienkāršos vārdos izskaidrot, to ko “akadēmiķi” nespēj vai negrib.
Faktoru, kas to nosaka, ir daudz (augstums, spiediens, gāzes blīvums, gāzu sastāvs, ģeomagnētiskās aktivitātes neviendabība, attālums līdz novērotājam), bet kopumā ņemot, krāsa ir atkarīga no augstuma, kurā notiek gāzu jonizācija.
Polārblāzma var būt visās varavīksnes krāsās. Ja tās visas ir vienlīdz intensīvas, tad to redzēs kā baltu gaismu, kas parasti vienmēr ir klātesoša Taču, ja ģeomagnētiskā aktivitāte atsevišķās vietās ir sevišķi augsta, atmosfērā esošās gāzes jonizēsies arī zemākos atmosfēras slāņos un tur viena krāsa dominēs, tā ir daudz tuvāk un jonu blīvums ir lielāks. Tur nav tikai viens slānis un tikai viena krāsa, bet dažādās vietās tas ir dažādi, un šī krāsu sintēze arī rada šo skaisto skatu.
Gāzu jonizācijas īpatnības vispār ir interesants temats pats par sevi, bet to es neturpināšu. 2024-10-14 12:31

RRAGANA      O, Roksana pateica to pašu, ko mana vecmāmiņa teica-pirms otrā pasaules kara bija daudz un lieli kāvi. Tagad saprotu, ka tieši sarkani-violetie kāvi bija domāti. Jo 2022.gada febr sākumā Bricis bija licis foto ar zaļi/dzelteno ziemeļblāzmu.

http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/kavi.htm 2024-10-14 14:01

amarille      čigānam ērikam jēkabsonam slikts ir tas, kurš neizdevīgs/ nav manipulējams (sk. True žēlabas tēmā Vai pareizi
pat varu uzminēt, par kuriem personāžiem runa👌 2024-10-14 17:52

ozolkorkis      Krievu lidotājs apgalvoja, ka zeme ir plakana, un pār zemi ir kupols,
Saules gaisma izrotā kupolu, spīdot no sāna 2024-10-15 08:12

av2      Vispaar jau dabaa kraasu neesot, taa fizikas gudrie saka. Muusu smadzenes dazzaados villu garumus..."iztuulko" ....krasas tikai.Piemeeram sunniem "netuulkojot"...kraasas. Daltonikiem arii laikam nee... Taa kaa , miers maajaas, par taam kraasaam. 2024-10-16 13:56

Raivis_1977      Nezinu, bet tā kā viens fizikas onkulis iztulkoja to, ka zemei ir pluss un mīnuss poli.
Par cik, neapšaubāmi zemes iekšienē ir kaut kas, kas ražo magnētismu!
Un tas ir izskaidrojams tikai vienīgi ar to, ka tomēr tā saucamā iekšējā zemes saule kas atrodās pašā zemes centrā - jeb karstā ugunīgā bumba kura turklāt ir vēl radioaktīva, ir nekļūdīgi pamatojumi, ka tā griežās zemes iekšienē tāpat kā mūsu Saule saules sistēmā ap savu centra assi. Un ja šī ugunīgā bumba zemes iekšienē pati par sevi griežās ap zemes garozu, tad tas arī rada mgnētisko lauku, kā rezultātā tas rada caurplūdi caur abiem zemes poliem, ziemeļpolu un dienvidpolu. Un šie magnētiskie viļņi izšaujās ļoti blīvā, šaurā strūklā no zemes dzīlēm kas arī rada tādu kā atblāzmu kāds ir mūsu televizoru ekrānos, un tā arī ir tā kāve!
Katrai gāzveida vielai ir sava nokrāsa.
Taču kur ir plusspoli?? Plusspoli ir visa pārējā zemes virsma kur pamazām izkaisoties pa visu pārējo zemes virsmu kā sniegs ļoti minimālās devās šis magnētisms atkal nosēžās zemes dzīlēs. Kaut gan, viņš nāk arā pa ziemeļpolu un dienvidpolu.
Marsam piecreižu mazāks magnētisms izpaužās, jo laikam to iekšējā ugunsbumba ir jau laika gaitā padzisusi, un nav vairs tai nekādas intensitātes un radioaktivitātes) 2024-10-19 23:31

Raivis_1977      Varavīksni lūdzu nejaukt ar šo te.
Varavīksne ir saules staru atspulgu atblāzma no zemes apļa veidola kas atspīd no nolijušās rasas kaut kādā staru lauziena leņķī ...

Bet kāve ir pavisam kas cits, - tā ir elektronu mirdzizlāde kas rodās šausmīgā ātrumā saduroties ar kaut kādam gāzēm kur atkal elektroni izlādējās ar atblāzmu ...
No magnētiskiem viļņiem nebūs tik spilgta atblāzma kā gribētu to gaidīt.
Toties televizora ekrānā ir katods kas bliežās pret ekrāna kinoskopu, un tas jau ir daudz jauīgāks elektrods kur arī ir mirdzizlāde jeb saucamā kāve. Sauc to kā negribi, tur vienkārši šie elektroni kauc milzīgā paātrinātājbrāzienā pret ekrānu ...
Šāds te katods skrien pa kinoskopu neskaitāmas reizes no augšas kā tik uz kreiso pusi pa mazām ekrāna rūtiņām, un tā visu laiku līdz lejai ... Bett, tā ir tikai kā viena bilde!
Un šādi te 24 kadri vienā sekundē, ka tas mums izpaužās ka ekrānā kaut kas kustās.
Katods ieņēmis tādu ātrumu pa ekrānu, ka pa pusminūti līdz Maskavai!
Skrienot elektroniem pret kineskopa ekrānu elektroni kauc! Un notiek to izlāde jeb atblāvojums! 2024-10-20 18:47

Raivis_1977      Es atvainojos, Ziemeļpols un Dienvidpols bija pluss poli, un visa pārējā zemes daļa skaitās kā mīnuss poli!
Taču zinātniekiem elektronikā aizvien nav nekādas nojausmas uz kuru pusi elektroni virzās, no pluss pola uz mīnuss polu vai tieši otrādi, no mīnuss uz pluss polu!
Ir pieņēmums, ka elektroniem vajadzētu plūst no pluss pola uz mīnuss polu.
Ir vekti tikai kā novērojumi tādā kā ļoti, ļoti lielā palielinājumā, ka pats elektrons ir tāds kā melns, ļoti miglaini apaļš vai ovāls. Bet uz kuru pusi tas ātrumā kustās, to kā aizvien nespējam noteikt ...
Taču vēl interesantāk, ir zināms, ka mūsu dzīvokļos arī ir maiņstrāva.
Nu lūk, un tā ir kā vidējā noteiktā maiņstrāva, kas ir, starp līdzstrāvu un maiņstrāvu ...
Tātad, elektronu plūšanas gaita ir divreiz pa labi un vienreiz pa kreisi, un tā visu laiku ...
Un tur arī nav ne mīnuss ne pluss polu, kā jau maiņstrāvās ...
Bet ja ir sazemējuma nullvads, tad saprotams, noteikti uz sazemējuma nullvadu ...
Cilvēku jau var nosist ar 70 Voltiem, - un pie strāvas stipruma, ar ampēriem, ja tur jau ir
1 Ampērs!
Piemēram, dzīvokļos ir tikai kā 0,5 Ampēri !
Bet strāva ir 230V., vai 220V., kas jau stipri apdraud cilvēka dzīvību, vēl skatījumā pat uz to vai viņš ir kādos gumijas sausos zābakos vai mitros. Bet arī pat sausos ir tomēr bīstami!
Tas ir jāzin! 2024-10-26 13:12

Raivis_1977      Piemēram vēl tas, kā gan var noteikt, vai jums ir sazemēts nullvads, vai nav?!
Paņemiet jebkuru parasto spuldzi, kā (kontrollampu), un savienojiet to ar nullvadu, un ar kādu no rozetes vada ...
Kā zināms, ka no viena rozetes sprieguma vada viņa degs, un no viena rozetes vada viņa nedegs!
Un ja viņa no kāda rozetes vada savienojumā ar nullvadu deg, tad viss ir kārtībā. Nullvads ir sazemēts! 2024-10-26 13:29

Raivis_1977      Elektroni parasti tiecās pārvietoties vairāk uz aukstāku plakni vai pamatni no kāda karstāka aģenta.
Tas ir kā magnēts kas pievelk elekronus vai nu to krāsu molēkulas, piemēram, ja nopūšam ar krāsu kādu detaļu, tad tā daudz labāk izgludinās pār virsmas detaļas slāni.
It īpaši elektrostatistiskajā laukā, kad detaļa ir elektrizēta, tad to detaļas molekulu struktūras izkārtojās vienmērīgāk, kas dod atkal iespēju daudz blīvāk un vienmērīgāk krāsu molekulām iespraugties to detaļu molekulu spraugās zem spiediena autoklāvos, ja gadījumā krāsojam kādu metāla detaļu autobūvē, vai nu gadījumā kokapstrādē kāda liela mēroga galda virsmu ... 2024-10-26 22:00