Svētki
Svētki - jautājumi un diskusijas
Mārtiņdiena vai tomēr Helovīni? (34)
Kādas jūsu domas viedokļi par šīm dienām? Esmu pret helovīniem un citām ārzemju drazām. Jā, jā. Kāds teiks vecmodīga. Bet kā īsta latviete helovīniem saku nē. Mums savi veļu un ķekatnieku rituāli, svētki. Vai ar ...
Kādas jūsu domas viedokļi par šīm dienām? Esmu pret helovīniem un citām ārzemju drazām. Jā, jā. Kāds teiks vecmodīga. Bet kā īsta latviete helovīniem saku nē. Mums savi veļu un ķekatnieku rituāli, svētki. Vai ar ...
Un ja ir šādi svētki, kur es bērniem varu dāvāt prieku, tad man tie patīk!
Pārējā neiedziļinos! Lielos vilcienos abi svētki ir par vienu un to pašu, mazliet dažādībā izpildījumā un uzslāņojumos. Veļu laiks mums un mazliet koķetērijas ar viņsauli rietumos, ķekatas ar nāvi, salmu veci, lāci, dzērvi, maskas un baisi mošķīši. Saldumus vai izjokosim- ja nedosi pīrādziņus, aplauzīsim ābeļzarus. Tik tā vāvuļošana, ka viss, kas nav senlatviešu, viss ir briesmīgi. Reāli Mārtiņdiena jau arī pielāgota Lutera dzimšanas dienai vai kam tur no kristiešu svinamajām dienām. Un lielākā daļa nemaz nesvin neko.
Pati esmu gājusi gan ķekatās, gan terasi rotājusi ķirbjiem, sataisījusi biedēšanai bērniem, kas nāk konfektes diedelēt. Un patīk uzcept ko veselīgu, bet garšīgu. Šogad bija asiņaini pirksti, pagājušo gadu biskvīts kā zeme ar ēdamiem tārpiņiem no sulas. Forši! Kāpēc piepūlēt smadzeņu rievu, ja mēs no katra jaunieviesuma varam izlobīt to patīkamāko. :) jā varam kunkstēt, ka viss slikti, visi apkārt stulbi.
Diemžēl Latvieši ir skumji, nopietni, mazliet depresīvi ne tikai veļu laikā. Savus tuvos mēs atceramies tik un tā, un Tā nav publiska lieta. Mārketings - jā, bet tikai dzīvojot naturālajā saimniecībā nav mārketinga. Un ja es dzīvoju dzīvoklī - kādas saknes?, kurš senais latvietis dzīvoja dzīvokļos? Internets?-senajiem latviešiem arī tā nebija, bet vai tāpēc tas ir kas slikts? Atšķirība ir tikai lietošanas veidā.
Ejot pa ielām, pavērojiet latviešus ikdienā - cik daudzi no tiem ir labā noskaņojumā un smaida, piemēram, braucot no rīta uz darbu sabiedriskajā transportā. Tas nav par šo tēmu, bet man garām aizbrauc autobusi ar “skumīgiem” cilvēkiem . Aicinu saskatīt apkārt labo.
No Kaķīša dzirnavām: Kāpēc vairot sāpes, labāk lai vairojas prieks ··· Svētki: Mārtiņdiena vai tomēr ... lasīt visu diskusiju (34 atbildes) »
Ziemassvētku koks. (5)
Kā angļu valodā runājošie sauca egli pirms kristietības? Cik zinu no vēstures tad pirmo egli sapušķoja Rīgā kaut kādā tur 1200 gadā. Līdz tam egles neesot pušķotas, bet kā tad angļi sauca egli, ja nebija Ziemassvētku?
Kā angļu valodā runājošie sauca egli pirms kristietības? Cik zinu no vēstures tad pirmo egli sapušķoja Rīgā kaut kādā tur 1200 gadā. Līdz tam egles neesot pušķotas, bet kā tad angļi sauca egli, ja nebija Ziemassvētku?
Christmas three botaniskais nosaukums ir Spruce, kas ir ceelies no Polijas,Kaljingradas apgabala un poliski noziimee z pruce..."no Pruusijas" fir tree Sanaak, ka pirms Kristitietibas eglju vismaz Lielbritaanijaa nebija...taas ienaaca 17-18.gs...un taa arii ir...Lielbritaanijaa nav skuju koku mezhu vai arii to ir mazs...
Ja Tu domaa ASV eglju veesturi, tad es nezinu..:) Senlatvieši Ziemssvētku kociņu , par bluķi sauca un vilka striķī ... vel tagad pa Rīgu viens otrs velk bluķi ap saulgriežiem . Pirmā oficiāli pieminētā ir Rīgā 1510. gadā publiskā vietā pušķotā, pie Melngalvju nama - tajā vietā ir piemiņas rimbulis. Igauņi apstrīdēja šo faktu, bet viņi bija pušķojuši telpās. Līdz ar to, neviens to faktu nebij´ fiksējis :)
Cik zinu, angliski to sauca par "Christmas three". Tā mums reiz rakstīja arī viens kanādietis: "šogad, pārmaiņas pēc kā Ziemsvētku koku greznosim egli". Bieži viņi greznoja ābeles :) ··· Svētki: Ziemassvētku koks. lasīt visu diskusiju (5 atbildes) »
Svētki!!! Vai Tev tie patīk un kā Tev izdodas vairot svētku sajūtu?? (39)
Ārā snieg, gandrīz putina! Vakarā biju baznīcā un brīžiem pārņēma sajūta ka ir Ziemsvētki!! Un drīz vien tie arī būs! Un pats laiks jau sevi sagatavot garīgi šiem Svētkiem! Jo, kā likums, attopamies pašā Svētku ...
Ārā snieg, gandrīz putina! Vakarā biju baznīcā un brīžiem pārņēma sajūta ka ir Ziemsvētki!! Un drīz vien tie arī būs! Un pats laiks jau sevi sagatavot garīgi šiem Svētkiem! Jo, kā likums, attopamies pašā Svētku ...
Ar labdarību ir jānodarbojas visu laiku ( mellene_x ), vai arī - nemaz. "Zīmēšanās" Ziemassvētkos "nerullē". Atgūstot neatkarību, izrādījās, ka visi ir nāvīgi ticīgi. Baznīcās sāka nākt tik daudz zīmuļu, ka cilvēkam, kas to darīja visus krievu jūga gadus, vairs nepietika vietiņas...
Gluži tāpat, kā ar Sievieti - viņa ir jāmīl katru dienu, nevis tikai 8.martā.
Aprobežotība... nesvinu ziemassvētkus. bet sasnigusi ziema man labi patīk. vecrīga naktī, tie sasnigušie koki, smuki krodziņi, zem kājām "hrum, hrum". tad ir kā kādā pasakā. piekrītu Ūsiņam. mana ome, ticīgs cilvēks, pat pārstāja iet baznīcā, jo pēkšņi visi partijnieki un tie , kuri bija piedalījušies izsūtīšanās pēkšņi kļuva ļoti ticīgi. nu pirmkart tas ir ieksejas sajutas tev ir jabut gatavam palidzet ne tikai svetkos un nemaz jau nevajag tik daudz bet lieku reizi pateikts labs vards dara brinumus vienkarsi busim mili un nemeklesim launo bet davasim smaidus un milumu tad sanemsiet preti to pasu svetkus nevajag gaidit tie atnak un nejau svetki mus mainis busim mili un labi ikdiena ··· Svētki: Svētki!!! Vai Tev tie patīk ... lasīt visu diskusiju (39 atbildes) »
Kāda ir latviešu kapusvētku būtība? (29)
Jautājumu uzdot pamudināja šis raksts - http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/620022-lai_priecigi_kapusvetki. Tur viss tā sapiņķerēts un samudrīts, ka neko vairs nevar sparast...Kārtējo reizi uzbraukuši ne tai sliktākajai tautas ...
Jautājumu uzdot pamudināja šis raksts - http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/620022-lai_priecigi_kapusvetki. Tur viss tā sapiņķerēts un samudrīts, ka neko vairs nevar sparast...Kārtējo reizi uzbraukuši ne tai sliktākajai tautas ...
Kapusvētki ir OK. Tas ir vienīgais pasākums, uz kuru radi sabrauc bez pasākuma "vaininieku" aicinājuma, paši pēc savas labas gribas, piemin savus aizgājušos tuviniekus, uzzina citu radu jaunumus. Manējie pat neiedzer, jo visi pārsvarā pie stūres, bet večukiem viens no nozīmīgākajiem gada notikumiem. Mirušo piemiņas diena, jā...kapusvētki, nē,neatzīstu,....ar radiem var satikties arī tāpat,un uz kapiņiem arī var aiziet pie saviem tuvajiem ,mīļajiem,kad vien sirds to vēlās. kāda ir būtība? miroņu pieminēšana. bet. man ļoti nepatīk. slimnīcas un kapi, divas vietas, kurās man fiziski nelabi paliek. kā tur var kaut ko svinēt, tas ir pāri manai saprašanai. man jau tā ir sajūta, ka es mīcos pa kauliem(piemiņu). ne, ne.
kā ir rakstīts "lai miroņi apglabā savus miroņus". tie ir vārdi, pie kuriem ir vērts piedomāt. aizgājēji ir jāliek mierā. edding: nu ja tavā dzimtā bardaks un viens otru dzīviem esot neciena, tad tas vēl nav pamats apgalvot visiem tā. kapusvētki ir daļa no tradīciju bagāžas, kas mums ir. lekties un tēlot no sevis ārkārtīgi progresīvu kosmopolītu - katra paša izvēle. ja ir niezoša vēlme noniecināt tradīcijas, ko piekopj vecākā paaudze vai cita tautas daļa, cilvēks nepieņem savas saknes. lai jau lidinās, domājot, ka kaut kur tālu aizbēgs. ··· Svētki: Kāda ir latviešu kapusvētku ... lasīt visu diskusiju (29 atbildes) »
Ziemassvētku pantiņi, vēlējumi bērniem. (18)
Pie durvīm klauvē Ziemassvētki. Izdomāju mazdēliem nosūtīt kartiņas kā senos laikos - ar roku rakstītas. Sāku meklēt kādus mīļus pantiņus. Nekas tā īsti neiet pie sirds. Padalaties ar pantiņiem. Jēlus un stulbus varat ...
Pie durvīm klauvē Ziemassvētki. Izdomāju mazdēliem nosūtīt kartiņas kā senos laikos - ar roku rakstītas. Sāku meklēt kādus mīļus pantiņus. Nekas tā īsti neiet pie sirds. Padalaties ar pantiņiem. Jēlus un stulbus varat ...
Bet Fargo jau taisnība, un nekāda sakara ar atpirkšanos ar dāvanām un mūslaikiem. Tikai ļoti retu un īpašu bērnu sajūsmina pantiņi un briesmīgi interesē apsveikuma kartiņas rakstiskais noformējums [es to tīri par sevi, radu bērniem un klasbiedriem bērnībā] :) Ja pasaka no visas sirds, ko novēl, ar to arī pietiek. Ja grib pievērst pantiņu, apsveikumu rakstīšanas mīlēšanai, tad otrādi - mazbērni jāņem talkā tieši apsveikumu rakstīšanā, kopā jāmeklē tie pantiņi, jāzīmē kartiņas, tur var kas sanākt, bet varbūt arī ne :)
Ziemassvētki,Ziemassvētki
Ir šie svētki klāt
Ejam laukā spēlēties
Mājā iekšā nesēžam
Ak cik jauki ir šie svētki
Svētki labie,brīnumainie
Saule spīd un sniedziņš krīt
Vējiņš papūš maigi
Ēe uzcelsim mēs sniegavīru
Tādu diezgan skaistu
Kapucīti arī liksim
Ir taču Ziemassvētki klāt! Atminu no saviem bērnībslaikiem, no savu bērnu bērnībslaikiem - par vāverīti cibric cibric kokā, par zaķi, kas ezi sauc, par rūķiem, kas pikojās mežmalā, par sētas stabu, kam cepure. Bet visus noskaitīt gan nemācēšu! bērniem no sirds vienalga par pantiņiem, bet nav vienalga par dāvanu saturu. pantiņus tu raksti sev, dāvanas viņi saņem sev. tāda dilemma. tavus mīļos pantiņus bērni aizmirsīs pēc divām minūtēm. uzrkasti ko gribi. dāvanu izdomā. Labāk kaut ko no sirds, nepatīk pantiņi. ··· Svētki: Ziemassvētku pantiņi, ... lasīt visu diskusiju (18 atbildes) »
Ir šie svētki klāt
Ejam laukā spēlēties
Mājā iekšā nesēžam
Ak cik jauki ir šie svētki
Svētki labie,brīnumainie
Saule spīd un sniedziņš krīt
Vējiņš papūš maigi
Ēe uzcelsim mēs sniegavīru
Tādu diezgan skaistu
Kapucīti arī liksim
Ir taču Ziemassvētki klāt! Atminu no saviem bērnībslaikiem, no savu bērnu bērnībslaikiem - par vāverīti cibric cibric kokā, par zaķi, kas ezi sauc, par rūķiem, kas pikojās mežmalā, par sētas stabu, kam cepure. Bet visus noskaitīt gan nemācēšu! bērniem no sirds vienalga par pantiņiem, bet nav vienalga par dāvanu saturu. pantiņus tu raksti sev, dāvanas viņi saņem sev. tāda dilemma. tavus mīļos pantiņus bērni aizmirsīs pēc divām minūtēm. uzrkasti ko gribi. dāvanu izdomā. Labāk kaut ko no sirds, nepatīk pantiņi. ··· Svētki: Ziemassvētku pantiņi, ... lasīt visu diskusiju (18 atbildes) »
Meteņi jeb metenis ir seni latviešu pavasara gaidīšanas svētki, kas beidzās Pelnu dienā, kurai sekoja lielais gavēnis. Meteņus svin februārī vai marta sākumā, 7 nedēļas pirms Lieldienām.
Meteņu svinēšanā saglabājušās senas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas, jo senajām indoeiropiešu tautām gadumija bijusi tagadējā februāra vidū. Agrāk latviski ar vārdu „meti” apzīmēja laika griežus, mēru. Sākotnējā nozīme vēl tagad saglabājusies vārdā "laikmets". Lietuviski "metai" vēl tagad nozīmē "gads".
Līvu apdzīvotajos novados un Rīgā šie svētki tika saukti par vastlāvjiem. Citur tos sauca arī par Lastavāgu, Aizgavēni, Miesmeti, Buduļu vakaru, Pīrāgu dienu. Lietuvieši to sauc par užgavenes, igauņi par vastlapäev. Krieviem un citām ortodoksās kristietības tautām šie svētki pazīstami kā masļeņica (baltkrievu: масьленіца, ukraiņu: масниця).
Citur Eiropā un Amerikā šie svētki sakrīt ar karnevālu laiku tiek dēvēta par "trekno otrdienu" (franču: Mardi gras, vācu: Fastnacht, itāļu: Martedì grasso, angļu: Shrove Tuesday[1]) vai "pankūku dienu" (Pancake Day)[2].
Meteņos bija jāēd un jādzer līdz mielēm. Šajā laikā tika kautas cūkas, tāpēc tradicionālie svētku ēdieni bija cūkas galva un plāceņi. Vecāki meta dāvanas saviem bērniem no istabas augšas, jo Laima meteņos no augšas metot savas dāvanas. Tāpat kā visos ziemas svētkos, arī šajā laikā gājuši ķekatās, gājuši un braukuši ciemos. Tic ka jo tālāk Meteņu dienā ciemojas, jo labāka raža gaidāma nākamajā vasarā. Tiek dedzināts Saulgriežu ugunskurs, veikti rituāli ar raganu mēļu siešanu un ziedojumiem. Ugunskurā tiek sadedzināti pagājušās vasaras Līgo svētku vainagi[3]. Itin bieži dedzina salmus, dažviet no salmiem ir darināti kādi tēli, kuri vispirms noripināti no kalna un tad sadedzināti, - tiek sadedzināta un projām raidīta ziema Senlatviešu meteņi ir brīdis pa vidu starp Ziemassvētkiem (22.decembri) un Lielo dienu (20./21.martu). Tāpēc meteņi katru gadu iekrīt 6.februārī.
Senlatviešu (īstos) Meteņus nevajag jaukt ar tiem Meteņiem, kurus ieviesa pēc reliģijas ieviešanas - tos rēķina 7 nedēļas pirms Lieldienām. Līdz ar to katru gadu sanāk citā datumā - šogad 17.februārī. Meteņu svinēšanā saglabājušās senas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas, jo senajām indoeiropiešu tautām gadumija bijusi tagadējā februāra vidū. Agrāk latviski ar vārdu „meti” apzīmēja laika griežus, mēru. Sākotnējā nozīme vēl tagad saglabājusies vārdā "laikmets". Lietuviski "metai" vēl tagad nozīmē "gads".
Meteņos bija jāēd un jādzer līdz mielēm. Šajā laikā tika kautas cūkas, tāpēc tradicionālie svētku ēdieni bija cūkas galva un plāceņi. Vecāki meta dāvanas saviem bērniem no istabas augšas, jo Laima meteņos no augšas metot savas dāvanas. Tāpat kā visos ziemas svētkos, arī šajā laikā gājuši ķekatās, gājuši un braukuši ciemos. Tic ka jo tālāk Meteņu dienā ciemojas, jo labāka raža gaidāma nākamajā vasarā. Tiek dedzināts Saulgriežu ugunskurs, veikti rituāli ar raganu mēļu siešanu un ziedojumiem. Ugunskurā tiek sadedzināti pagājušās vasaras Līgo svētku vainagi[3]. Itin bieži dedzina salmus, dažviet no salmiem ir darināti kādi tēli, kuri vispirms noripināti no kalna un tad sadedzināti, - tiek sadedzināta un projām raidīta ziema[4].Tas no Vikipēdijas Meteņus šogad svinēsim 17.februārī.Par pārējo paprasi mātei Googlei! ··· Svētki: Kad ir Meteņdiena? lasīt visu diskusiju (4 atbildes) »
Meteņu svinēšanā saglabājušās senas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas, jo senajām indoeiropiešu tautām gadumija bijusi tagadējā februāra vidū. Agrāk latviski ar vārdu „meti” apzīmēja laika griežus, mēru. Sākotnējā nozīme vēl tagad saglabājusies vārdā "laikmets". Lietuviski "metai" vēl tagad nozīmē "gads".
Līvu apdzīvotajos novados un Rīgā šie svētki tika saukti par vastlāvjiem. Citur tos sauca arī par Lastavāgu, Aizgavēni, Miesmeti, Buduļu vakaru, Pīrāgu dienu. Lietuvieši to sauc par užgavenes, igauņi par vastlapäev. Krieviem un citām ortodoksās kristietības tautām šie svētki pazīstami kā masļeņica (baltkrievu: масьленіца, ukraiņu: масниця).
Citur Eiropā un Amerikā šie svētki sakrīt ar karnevālu laiku tiek dēvēta par "trekno otrdienu" (franču: Mardi gras, vācu: Fastnacht, itāļu: Martedì grasso, angļu: Shrove Tuesday[1]) vai "pankūku dienu" (Pancake Day)[2].
Meteņos bija jāēd un jādzer līdz mielēm. Šajā laikā tika kautas cūkas, tāpēc tradicionālie svētku ēdieni bija cūkas galva un plāceņi. Vecāki meta dāvanas saviem bērniem no istabas augšas, jo Laima meteņos no augšas metot savas dāvanas. Tāpat kā visos ziemas svētkos, arī šajā laikā gājuši ķekatās, gājuši un braukuši ciemos. Tic ka jo tālāk Meteņu dienā ciemojas, jo labāka raža gaidāma nākamajā vasarā. Tiek dedzināts Saulgriežu ugunskurs, veikti rituāli ar raganu mēļu siešanu un ziedojumiem. Ugunskurā tiek sadedzināti pagājušās vasaras Līgo svētku vainagi[3]. Itin bieži dedzina salmus, dažviet no salmiem ir darināti kādi tēli, kuri vispirms noripināti no kalna un tad sadedzināti, - tiek sadedzināta un projām raidīta ziema Senlatviešu meteņi ir brīdis pa vidu starp Ziemassvētkiem (22.decembri) un Lielo dienu (20./21.martu). Tāpēc meteņi katru gadu iekrīt 6.februārī.
Senlatviešu (īstos) Meteņus nevajag jaukt ar tiem Meteņiem, kurus ieviesa pēc reliģijas ieviešanas - tos rēķina 7 nedēļas pirms Lieldienām. Līdz ar to katru gadu sanāk citā datumā - šogad 17.februārī. Meteņu svinēšanā saglabājušās senas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas, jo senajām indoeiropiešu tautām gadumija bijusi tagadējā februāra vidū. Agrāk latviski ar vārdu „meti” apzīmēja laika griežus, mēru. Sākotnējā nozīme vēl tagad saglabājusies vārdā "laikmets". Lietuviski "metai" vēl tagad nozīmē "gads".
Meteņos bija jāēd un jādzer līdz mielēm. Šajā laikā tika kautas cūkas, tāpēc tradicionālie svētku ēdieni bija cūkas galva un plāceņi. Vecāki meta dāvanas saviem bērniem no istabas augšas, jo Laima meteņos no augšas metot savas dāvanas. Tāpat kā visos ziemas svētkos, arī šajā laikā gājuši ķekatās, gājuši un braukuši ciemos. Tic ka jo tālāk Meteņu dienā ciemojas, jo labāka raža gaidāma nākamajā vasarā. Tiek dedzināts Saulgriežu ugunskurs, veikti rituāli ar raganu mēļu siešanu un ziedojumiem. Ugunskurā tiek sadedzināti pagājušās vasaras Līgo svētku vainagi[3]. Itin bieži dedzina salmus, dažviet no salmiem ir darināti kādi tēli, kuri vispirms noripināti no kalna un tad sadedzināti, - tiek sadedzināta un projām raidīta ziema[4].Tas no Vikipēdijas Meteņus šogad svinēsim 17.februārī.Par pārējo paprasi mātei Googlei! ··· Svētki: Kad ir Meteņdiena? lasīt visu diskusiju (4 atbildes) »
Pašdarinātas Ziemassvētku dāvanas (19)
Lūdzu iesakiet labākās idejas paštaisītām Ziemassvētku dāvanām
Lūdzu iesakiet labākās idejas paštaisītām Ziemassvētku dāvanām
Es esmu ar mašīnu izšuvusi salvešu un galdautiņu komplektus ar Ziemassvētku motīviem. Ar aplikācijām esmu apdarinājusi virtuves ķebļu spilventiņus (ar zaļām vardēm) un priekšautus (ar jautriem pavāriņiem).
Un saadīt var jebko... Izlutinātiem cilvēkiem nekas nekad nebūs gana labi, bet mani priecē, ka ļauži prot arī ko citu pagatavot, es tālāk par rosola bļodu svētkos, zečēm un dūraiņiem netieku :D Mums darbā jau otro gadu ir apdāvināšanās ar pašdarinātām dāvanām... visi priecīgi un apmierināti. :) ··· Svētki: Pašdarinātas Ziemassvētku ... lasīt visu diskusiju (19 atbildes) »
Vīriešu diena 23.februāris (32)
Es tā vecuma,kad apsveicām vīriešus,tā bija nu kā vīriešu diena:) tagad...itkā nav pieņemts,bet mums daudzi vīrieši,tais armijās bijuši,ko ta darīt,mēs spriežam un spriežam,bet datums jau rīt!.
Es tā vecuma,kad apsveicām vīriešus,tā bija nu kā vīriešu diena:) tagad...itkā nav pieņemts,bet mums daudzi vīrieši,tais armijās bijuši,ko ta darīt,mēs spriežam un spriežam,bet datums jau rīt!.
23 februāris, ir diena, kad sievietes atgādina vīriešiem, par tuvojošos 8. martu:)
Mēs savējos kolēģus ar sāļo kliņģeri palutināsim :)
Nav nekāda saistība ar padomju armijas dienu, vīrs savā laikā dienēja 3 mēnešus Kaļiņingradā un bija laimīgs no turienes ticis prom, a ja gribi apsveikt ..nu uzklāj galdiņu ar šnabi un kiļkām ...zēni būs priecīgi:)))
Es savējam bulciņas cepu :)
Manupraat jaapsveic visos iespejamos svetkos, kaa tik iemesls buutu, jo taa ir veel viena iespeeja atgadinaat otram cilveekam par to, ka tu vinju mil un tevi ruup vinja emocijas.
Nevajag jau daavinaat daargas daavanas, bet pasakaot miljus vaardus tu vari padariit vinja dienu labaaku. ··· Svētki: Vīriešu diena 23.februāris lasīt visu diskusiju (32 atbildes) »
Nevajag jau daavinaat daargas daavanas, bet pasakaot miljus vaardus tu vari padariit vinja dienu labaaku. ··· Svētki: Vīriešu diena 23.februāris lasīt visu diskusiju (32 atbildes) »
Ziemassvētku vecīša adrese (5)
Varbūt kāds zin Ziemassvētku vecīša adresīti? :))))Būtu priecīga ja man to atsūtītu:)))
Varbūt kāds zin Ziemassvētku vecīša adresīti? :))))Būtu priecīga ja man to atsūtītu:)))
Joulupukin kammari, 96930 Napapiiri, Rovaniemi, Finland. tu piezvani uz 118 tur pateiks pati tur esmu bijusi, bet nu adresi nezinu ! a tu tur raxti angliski ! LMT un Okartei tjip ir savs z-sveetku veciits :) (kaut kad redzeeju reklaamu) Santa Claus Greeting Center
Lapinkavjantie 1
96100 Rovaniemi
Finland ··· Svētki: Ziemassvētku vecīša adrese lasīt visu diskusiju (5 atbildes) »
nākamie jautājumi |