Kāda ir latviešu kapusvētku būtība?

laukroze      pilnīgi pārliecināta esmu, ka ar mūsu vecāku paaudzi (tiem, kam 70 un pāri 80smit) šie kapu svētku svinēšanas rituāls aizies nebūtībā, man personīgi nav tāda svinēšana nepieciešama, ar radiem tiekos citās svinēšanās..

annija005      Dzīvoju pie seniem kapiem...redzu kas šeit notiek. Nu diezgan klusi un zolīdi. Ļoti reti arī kādu apglabā un nekādas dārza svētku svinības pēcāk nenotiek.
Dažus km ir tālāk ir jaunāki kapi, tur jā.....
Kā nu kurš uzvedās.Tā ka rakstam piekrītu.Ir jāatceras par dzīvajiem nevis jāatpērkas no mirušajiem.
Un ja tā patīk izrādīties kapos, dažbrīd pat ar neetiskām skūlptūrām (pie mātes kapa, liela auguma kaila sieviete un c.)būtu labāk atcerēties par sava durvja priekšas saslaucīšanu vai pie loga esošā mauriņa sakopšanu (puķītes,krūmiņi skūlptūriņas un t t)

AijaT    1 Nemaz nav slikti. Atgādinājums ka vismaz reizi gadā kapi jāapkopj. Te gan tūlīt man oponēs un sitīs sev uz pleca, ka mēs jau nu gan, mums jau nu gan kapiņi visi apkopti. Tikai aizbraucot uz jebkuriem kapiem, tomēr šur tur redz ka radi nav sen bijuši.

limonija    2 "Un tas paarmainju trenneris izklausaas peec nedabuujushas oho vecmeebeles" - paldies, par šo riktīgi apsmējos:D "Nezinu par Riigas kapseetaam, ceru, ka mani tur neraks. Kapi ir tas pats, kas bazniica - sarashana ar aizieshanu."(c) Jāteic, ka man arī vienmēr licies, ka šī tradīcija ir svarīga lauku iedzīvotājiem - tāds sabiedrisks burziņš ar cēlu mērķi - kas vainas? Pilsētniekiem vienmēr izklaižu bijis pietiekami, bet laucinieks, cauru vasaru darbos ieracies, ka nav laika pat ar kaimiņu aprunāties, kur nu vēl tālākus radus satikt...Atceros, ka mana tante, pie kuras bērnībā pavadīju vasaras, ļoti nopietni gatavojās kapu svētkiem - dārzā vai visas puķes tika nogrieztas, pati sapucējās, ļoti satraucās, ka neaizmirst kādu kapiņu apciemot - lika mums, bērniem, saskaitīt nepieciešamos pušķus utt. Nekāda ēšana un dzeršana Kurzemē kapos nenotiek, vien tikšanās ar radiem, sarunas līdz mācītāja atbraukšanai(un pēcāk pie kāda mājās, ja tā vēlas). Man patika. Tagad gan eju tikai sakopt kapus, kā jau te daudzi rakstīja. Neuzskatu, ka tā ir kāda atpirkšanās - vnk tautas tradīciju respektēšana, cieņa pret aizgājējiem. Ticams, ka jaunie neturpinās neko tamlīdzīgu, ja ģimenēs to neiemācīs.

Momo    4 kopš bērnības atceros, ka ome galdu bij uzklājusi un sabrauca radu radi kopā. man patika klausīties dzimtas stāstus, kas tika cilāti kopā esot. ir priecīgi aizbraukt uz laukiem pie tēva radiem un dzirdēt turienes notikumus. ir kapi, kuros ir pavisam mierpilna sajūta un nav netīksmes pret nepielūdzamo. un man ir svarīga apziņa, ka es zinu, kas ir bijuši mani senči. kapusvētki ir tradīcija. un man kā latvietim ir svarīgi saglabāt savu identitāti, nevis skriet pakaļ idejai, ka tradīcijas ir nekam nevajadzīga laika šķiešana un nav stilīgi, jo jādzīvo ir bezierunu laimē un pozitīvismā,kur mana labsajūta ir vissvarīgākā. vēlams ar jaunāko telefonu rokās un ceļazīmi kabatā uz eksotiskām valstīm, kur rezignēti garlaikoti filmētu vietējo tautu tradīcijas.
varētu pat mēģināt uzzīmēt kādu sazvērestības teoriju par tēmu. jo nesvarīgākas ir tradīcijas, jo ātrāk izšķīdīsim tautu jūrā un aizbrauksim kur kurais kā pelēka masa bez sejas. galvenais, ka mums noteikti kāds pateiks, ko atkal būtu jānopērk.
bez pagātnes nav nākotnes. tāpēc man mūsu kapu kultūra netraucē, tā vnk atšķiras no citiem. un kapu tradīcijas nebūt nenosaka, ka būtu vienaldzīgi tie, kas ir dzīvi.

limonija    2 Paldies, Momo! Jauks komentārs:)

joens      Kad biju jaunāks, aktīvi piepelnījos kā fotogrāfs kāzās, bērēs un citos priecīgos notikumos un tas viss pieminētais bez jebkādas ironijas.

Katrai tautai savas kapu tradīcijas, tie, kas kaut drusciņ pa pasauli pabraukājuši, var būt ko pamanījuši. Tie, kas tikai āmurkāņu seriālus skatās, gan varētu būt par tikai cirptu zālāju ar plāksnēm vai baltiem krustiņiem (kā Ārlingtonā). Cik nu pats zinu, latvieši ar savu kapu kopšanu varētu būt kādā vidējā klasē.

Gunciitis      satikt radus ,viens´´´´´´ētniekiem latviešiem ,,,,,

meitenepasaka      Padomju laika atlieka. Kapusvētki kā savas identitātes apzināšanās pret uzspiesto varu. Šī tradīcija izzudīs līdz ar padomju laikus piedzīvojušo paaudzi.