Uzvārda maiņa šķiroties.

SievieteMelnaa      Mainiit uz meitas, pilniigi noteikti. Uzvaards kaut kaada meeraa izsaka piederibu konkreetajai dzimtai.

elina_baumane      es preceejoties paliku sava uzvardaa taa ka shkiroties nebij nekaadu probleemu :)))

[never]    1 ja TEv ir lieka nauda, ko maksāt par dokumentu pārtaisīšanu, tad lūgtum!

ragana2010      Tas taču jāizlemj tikai Tev pašai!

Kamija      Skatoties ka Tu jūt

Kamija      Skatoties kā Tu jūties šajā uzvārdā... Ne vienmēr tēva uzvārds ir tas skanīgākais, ja aizspriedumu nav un vīra uzvārds patīk, kamdēļ mainīt?

PS Tikai tas ir skaidri jāizlemj pirms laulības šķiršanas pieteikuma iesniegšanas!

Maverick    1 Vispār jau uzvārds ir dzimtas intelektuālais īpašums, tā kā - ja kāds / kāda aiziet no dzimtas, tad uzvārds būtu jāatstāj :)

Dvesele_kabata      Kad bija pirmais mēģinājums šķirties, uzrakstīju, lai paliek vīra uzvārds. Skanīgi ir abi. Vīrs, visticamāk, apvainosies, ja mainīšu uz savu. Mums ir labas attiecības.
Nu lūk. Sniegsim vēlreiz(sakarā ar jauniem noteikumiem-pie notāra), un es aizdomājos-ko darīt. Bērni taču paliek vīra uzvārdā.
Un vēl viss tas čakars ar dokumentiem...

Aizved_mani      es paņēmu atpakaļ savu meitas uzvārdu, man svešu nevajag!

Minelli      tas jau pēc sajūtām. Es paņēmu savu uzvārdu pēc sķiršanās un ar to ļoti labi jūtos. Kāpēc staigāt ar svešu?

lill_ija      ...būs milzīgas problēmas veidot jaunas attiecības, pagātne (nenokārtotā) atgādinās par sevi ...

lirica      Nez, man gribas piekrist Maveram. Man vienmēr ir bijis štuks, ja arī kāds mani pielauzīs papīrus saķēpāt, tad uzvārdu tomēr es paturēšu savējo,jo:
1.) man viņš ļoti patīk,
2.) man viņš piestāv,
3.) visi ar tādu uzvārdu ir radi, mūsu nav daudz.
Nesen kādā žurnālā lasīju rakstu par dzīvi kamčatkā un tur pat atradās viens rada gabals..kaut 7 ķēves augumā, bet tomēr izrādās no manas sugas.;)

Elizabete1957      man nebija problēmu pie šķiršanās, jo visai ģimenei bija mans uzvārds.....vīrs arī palika uz mana uzvārda.....man nav iebildumu, ka tēvam vienāds uzvārds ar mūsu kopējiem bērniem...

Tessa      tad jau vechiem bus jajauta,ko tie doma,ja sieviete patur savu uzvardu,precoties:))man domat,lirica dabutu pa kjobi:DD

marmorakaraliene      Ja es šķirtos, noteikti mainītu atpakaļ uz savējo. Padomju laikos, toreiz, kad precējos, it kā pats par sevi bija saprotams, ka sieva pāriet vīra uzvārdā. Toreiz būtu mana tagadējā "galva", noteikti paturētu savējo. "Pazaudēju" aristokrātisku uzvārdu, lai iegūtu neko neizsakošu, kaut Latvijā arī it kā neizplatītu - tie paši, kas ar tādu uzvārdu, visi ir vīra radinieki .

SoulToil      Tess - ljoti traapiigi pamaniits ! ;)
Var jau jokojoties tiekt ka tas bija viens no iemesliem kaapeec es neappreceejos - ka mnu uzvaardu negribeeja njmet - bet apvainojies gan biju patiesi nedaudz, jo man ir tads skaniigs muks latvisks uzvaards, bet vinjeejais taads galiigi ne shaads ne taads - un tad veel negribees manu uzvaardu njemt ?! :O
Bet nu - galvenais ka berniem ir maneeajis un tgad jau taapt tas vairs nav aktuaali - jo par 99% esmu paarliecinaats ka nekad ne ar vienun savaa dziivee taa arii neappreceeshos :)))

sepia      Es tomēr izvēlējos pēc šķiršanās paņemt atpakaļ savu dzimtas uzvārdu, jo lai man piedod bijušais vīrs, bet ar to viņa uzvārdu jutos kā uzvilkusi mētelīti, kas ir pāris izmērus par mazu :) Ar dokumentu maiņu nu gan nekādu problēmu nebija - jānomaina tikai pase, vadītāja apliecība un bankas kartes. Pārējos gadījmos pietiek uzrādīt tiesas spriedumu.

krizdole15      Es arii iisti nevareeju izlemt un tad leemu taa...labaak buushu vienaa uzvaardaa ar saviem beerniem,nevis vecaakiem..:)

karbonaade      Piekrītu Liricai, ar vēl vienu piebildi. Manam bērnam ir mans uzvārds, vot nevaru es iedomāties, ka man varētu būt cits. Pietiekami latvisks, pietiekami mans, pietiekami rets. Un vēl, kas nav mazsvarīgi, mans bērns ir vienīgais šī uzvārda turpinātājs dzimtā - vecmāmiņai bija divas meitas un dēls, bet dēlam - divas meitas. Tad nu jūtos kaut kādā veidā lepna, ka uzvārds tomēr saglabāsies...
Pieļauju variantu "čerez čortočku", kaut kas tāds vēl varētu būt.

Man tuva dāmīte šķiroties nenomainīja atpakaļ (divi bērni), tad pēc laika bijušais nomira. Teikšu godīgi, ka man kaut kā tas uzvārds šķiet svešs viņai... Kamēr bija precēta, mani tas netraucēja, bet tagad šķiet, ka man patiktos, ja būtu paņēmusi atpakaļ veco. Bet tā noteikti ir viņas darīšana, es tikai muldu.

Adamsone      Vienu manu paziņu advokāte pierunāja atstāt vīra uzvārdu - esot liels kreņķis ar visiem īpašumu papīriem un vispār papīriem. Maksāšana vienā gabalā. Es savulaik paliku savā uzvārdā, kaut vīram bija tāds skaisti tautisks, bet manējais - nelabskanīgs, ka vai bail... Šogad piemetās klikšķis, ka vajag to pašu, ko dēlam un gandrīz jau arī nomainīju... bet tad nācās secināt, ka profesionālajā vidē man ir zināma atpazīstamība, turklāt valsts paaugstinājusi nodevu... tā rezultātā piemetās slinkums un viss palika kā bijis. Negribu būt piederīga saviem radiem, bet nāksies, vismaz šai zinā. Tie otri, jāsaka, nav ne par matu labāki.
Mainīšu uzvārdu, ja varēšu kļūt vai nu par Romanovu vai Daugavieti..:D:D:D:D

cilveex Neņemtu uzvārdu, būtu kaut kādas strīpiņas, tad arī nekādu kāzu nebūtu. Savukārt, ja šķiršanās, tad tā būtu sievas neuzticības dēļ... visdrīzāk, tāpēc, pie... nākamās atbildes